Ko darīt, ja 4 gadus pēc dzmedībām nav sekss? Ko darīt ja pec dzemdībām mūsu atiecības ir pamainījušās ,jo viņa pec dzemdībām negrib nodarboties ar seksu,mes runājam daudz bet nekā nemainās jau 4 gadi pagāja un nekas labs nenotiek ,mums bija kops dzemdībām sexs,varbūt 6 reizes,es nezinu ko darīt, jo esmu vīrietis un es negribu zaudēt savu ģimeni,dēlu.katru reizi domāju ko darīt ,kāpēc tā,cik vel ilgi,man tikai 27 gadi bet problēmas ir sievietei ,jo viņa nevēlas,man jācieš to !! Seksuālajās attiecībās toni nosaka katra dalībnieka personīgā pieredze, uzskati un vēlmes. Dažreiz tās ir tādas, kuras grūti pateikt vārdos, kaut arī attiecības valda pilnīga uzticēšanās. Jūs rakstāt par savām vēlmēm, bet lai saruna varētu turpināties, ir jāzina arī Jūsu sievas vēlmes un fantāzijas. Tas ir vienīgais ceļš uz savstarpēji baudāmām attiecībām. Šādās situācijās labi palīdz psihoterapeits, kurš strādā ar pāriem. Jūsu situācijā es tomēr ieteiktu pašam sākt ar individuālu konsultāciju pie ārsta - psihoterapeita, jo seksuālās attiecības ir tikai viena no daļām (kaut būtiska) pāra attiecībās, bet Jūsu vēstulē ir runa ne tikai par seksu, bet arī par ļoti smagu bezcerības izjūtu. Pēc dzemdībām esmu ļoti saspringta seksuālā ziņā (ir saglabājušās negatīvas emocijas no pēcdzemdību perioda, šuvēm.utt.), līdz ar to nevaru uzsākt ar vīru intīmo dzīvi. Ģinekoloģiski viss ir pilnā kārtībā. Problēma slēpjas galvā, to es apzinos, bet nevaru mīlēties un iekšēji esmu saspringusi un baidos no seksa. Kuru dakteri varētu ieteikt? Vai tam jābūt seksologam?

Esmu gatavs piekrist Jūsu viedoklim, ka problēmas raksturs, visticamāk, ir tīri psiholoģisks. Līdz ar to arī pamatmetode ārstēšanā - psihoterapija... Speciālista izvēle ir ļoti individuāls process, ko nosaka gan ārsta specialitāte, gan kvalifikācija, gan tīri subjektīvi faktori. Psihoterapeitam tam jābūt noteikti. Seksologa sertifikāts ir papildus bonuss, taču šadi speciālisti ne visur Latvijā ir pieejami... Iesaku rūpīgāk papētīt speciālistu sarakstu šajā mājaslapā (kur visi ir sertificēti, t.i. gana kompetenti ārsti), apzvanīt pieņemamos un tad, vadoties pēc savas intuīcijas, pieņemt lēmumu.

Vai seksuālā orientācija mainās? Vai ir iespējams izārstēt homoseksuālismu???

Homoseksuālisms ir plašs jēdziens. Tas var nozīmēt gan atsevišķas homoseksuālas vēlmes, gan stabīlu homoseksuālu izvēli, gan dzimumidentitātes apmulsumu un biseksualitāti. Psihoanalīze vai psihoterapija nekād neuzstāda par mērķi - "izarstēt homoseksualitāti". Ja cilvēks ir biseksuāls vai homoseksualitāte "nav īsta" (nomaskē dzīļas problēmas un bailes tuvās heteroseksuālās attiecībās), tad psihoanlīzes laikā (rēti - psihoterapijā) cilvēks var nostabilizēties heteroseksualitātē, bet homoseksuālas vēlmes zaudē savu nozīmi. Ja iet runa par stabīlu agrīnas izcelsmes homoseksuālismu, tas parasti nemainās. Tad psihoterapija vai psihoanalīze var palīdzēt tikt galā ar pavadošām grūtībām (depresija, izolētibas izjūta, nestabīlas tuvas attiecības, seksuālie traucējumi utt.)

Kā mainīt dzimumu? Es gribu mainīt dzimumu. Pie kā man vērsties?

Lai izdarītu dzimuma maiņu, Jums ir nepieciešams saņemt atzinumu, ka Jūs tiešām esat transpersona un Jums šīs izmaiņas ir nepieciešamas. Tāpēc Jums jāsāk ar to, ir jāgriežas pie psihiatra (sava rajona) un viņš Jums izstāstīs, kas Jums ir jādara. Jūs varat doties arī pie ārsta, sertificēta seksopatologa, kas arī varēs dot Jums nepieciešamās rekomendācijas, bet psihiatra slēdziens ir nepieciešams obligāti. Cilvēkam, kuršvēlas mainīt dzimumu: 1.jāiet pie psihiatra, lai viņš novērtē situāciju; 2.tad apmēram gadu pie psihologa 3.solis seksopatologa konsultācija, ja viņi visi atzīst, dotais cilvēks ir transpersona, tad var sākt dzimuma maiņas procesu.

Kā ārstēt atkarību no seksa? Kā viss effektīvāk un optimālāk (laika un cenu ziņā) varētu ārstēt seksuālo atkarību?

Mūsu mājaslapas jautājumu sadaļas uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem, kas jūt nepieciešamību uzlabot savas dzīves kvalitāti, varētu atrast sev piemērotāko veidu, kā to izdarīt. Var palīdzēt saprast, vai problēma pastāv un vai tā ir risināma. Ja risināma, tad pie kāda speciālista, vai arī pastāv iespēja tikt galā pašam. Nekādā gadījumā tā nevar kalpot par rokasgrāmatu, padomdevēju jebkādai rīcībai. Jūsu jautājums ir pārāk teorētisks, lai šajos rāmjos uz to atbildētu tā, kā tas Jūs varētu (manā izpratnē) apmierināt. Tomēr mēģināšu. Korekta atbilde uz Jūsu jautājumu varētu skanēt tā: ātrākā, lētākā un efektīvākā metode ir kastrācija. Arī te vēl var ietaupīt laiku/naudu, ja izvēlas konkrētu metodi. Ja šī atbilde neliekas izsmeļoša, varu ieteikt vērsties pie kāda speciālista. Ja šim jautājumam ir sakars ar Jums, paša spēkiem būs grūti tikt ar to galā, un būtu lietderīgi vērsties pēc palīdzības pie kāda speciālista vai uzticības personas (ģimenes ārsts, garīdznieks...).

Vai man ir problēmas , ja ir nekontrolējamas seksuālas fantāzijas? Es kādreiz tiku masturbējusi, un paralēli tam bija seksuāla rakstura domas,lai paspilgtinātu izjūtas, taču ar laiku šīs domas palika tādas nepareizas.Es sāku iztēloties ģimenes locekļus veicot darbības ar mani. Un tajā laikā mani šīs domas nesatrauca,taču tagad par to ļoti aizdomājos ka tā bija bijis un sajutos tā it kā būtu pretīgs, slims cilvēks.Domas bija tikai masturbācijas laikā un tas bija laikam tādēļ, ka mani uzbudināja, tas ka tas ir kas neatļauts un slikts.Vai man ir problēmas?

Fantāzijas ir tā mūsu sfēra, ko īsti nevaram kontrolēt, bet fantāzijām var būt neapzināti iemesli. Kā saprotams no Jūsu jautājuma, noteikta satura fantāzijas rada Jums bažas. Pašas par sevi fantāzijas nerada problēmas, bet kaut kas no to satura var būt nepieņemams mūsu apzinātajai psihes daļai. Pēc Jūsu rakstītā rodas iespaids, ka Jums samērā viegli rodas pašpārmetumi un Jūs nodarbina jautājums par to, kas ir pareizi un kas ne. Tā, iespējams, ir plašāka problēma, ar kuru ir vērts tikt skaidrībā, jo tas var traucēt dzīvi.

Kā neiekārot daudzas sievietes? Jau ilgu laiku mokos ar to, ka nespēju izveidot ilgstošas un nopietnas attiecības ar pretējo dzimumu. Pašam šķiet, ka lielākā problēma ir tā, ka seksuāli iekāroju ļoti daudzas un baidos, ka nespētu līdz galam būt uzticīgs vienai sievietei. Bieži uznāk arī seksuālas fantāzijas, kuras, pieļauju, daļai sieviešu nebūtu pieņemamas, un atkal negribas iesaistīties, nopietnākos sakaros...Ko šādā gadījumā darīt?

Paldies par atklāto vēstuli. Izklausās, ka par galvenajiem šķēršļiem, lai veidotu nopietnas attiecības, uzskatāt seksualitāti, tās izpausmē un vēlmēs. Es domāju, ka problēma var arī slēpties kaut kur dziļāk.Bieži vien bailes no emocionāli tuvām attiecībām slēpjas zem seksualitātes izjūtas un tās īpatnībām vai problēmām.Ja ir emocionāli uzticamas, drošas, patiesas attiecības, parasti, arī seksualitātes jautājumu risināšana nerada grūtības. Es Jums ieteiktu vērsties pie kvalificēta psihoterapeita un mēģināt atšķetināt radušos situāciju, īpaši pievēršot uzmanību dziļām emocionālām attiecībām ar sevi un citiem, domāju, ka viss pārējais atrisināsies paralēli un vieglāk, kā iespējams domājat.

Ar ko risināt savu natradicionālo seksuālo orientāciju ? Esmu sapratis ka man ir jagriezas pie palidzibas.Ilgi esmu slepis savu netradicionalu seksualo orientaciju, bet nu dzivot ar to, nerisinot problemu paliek ar vien grutak. No emocionalam,psihologiskam grutibam, tas sak ietekmet ari veselibu, miegu un tt.Esmu iepazinies ar psihoterapijas virzieniem, bet joprojam saubas par to, kura ir ta pareiza tiesi man? Varbut ir kadi ieteikumi ka izdarit izveli?Vai nemot vera problemu ir svarigi iet pie kada konkreta arsta, nemot vera manu problemu?

Man ir saprotams, cik kritiskā situācijā esat nonācis. Un arī tās bailes, kas saistītas ar acīm redzamo nobriedušo nepieciešamību atklāties kāda viena vai daudzu sev svešu un nepazīstamu cilvēku priekšā. Kaut kāds risks netikt saprastam un pieņemtam vienmēr pastāv. Taču tas atalgojums - iekšējā brīvība - ir šī riska vērts. Pie kam mūsu sabiedrība ar katru dienu kļūst arvien izglītotāka un saprotošāka pret to, kas mūsu dzīvē nav ikdienišķs, bet šķiet neparasts. Kas attiecas uz psihoterapiju, tad ārsti un, īpaši, psihoterapeiti veido mūsu sabiedrības izglītotāko daļu. Līdz ar to šeit ir ievērojami mazāka iespēja sastapties ar neizpratni un atraidījumu. Ja iet runa par sertificētu psihoterapeitu, tad šādai iespējai vajadzētu līdzināties nullei. Psihoterapijas metožu, kas varētu būtu Jums noderīgas, ir daudz un tās ir iespējams piemeklēt atbilstoši Jūsu pasaules izpratnei, uztverei un personības īpatnībām. Varu Jums ieteikt pameklēt internetā vai kur citur, piem. bibliotēkā, īsus šo terapijas veidu aprakstus un vadīties pēc savām sajūtām. Nevajag arī baidīties no tā, ka pirmā Jūsu izvēlētā metode neies pie sirds - vienmēr ir iespēja to mainīt. Varbūt izvēli izdarīt palīdzēs informācija, ka rietumu medicīnā pie atzītām, iedarbīgākajām psihotrapijas metodēm tiek pieskaitītas divas: psihodinamiskā psihoterapija un kognitīvi biheiviorālā terapija (jeb KBT), kuras lielākā vai mazākā mērā savā darbā lieto LĀPA apvienojušies ārsti.. Daudz lielāka nozīme ir speciālistam, pie kura Jūs dodaties. Tam vajadzētu būt sertificētam, t.i. ar zināšanām, pieredzi un nepieciešmajām personības īpašībām, atbilstoši specialitātei, tātad - savu skolotāju un kolēģu atzinību ieguvušam. Šadus speciālistus Jūs varat atrast šīs pašas mājaslapas attiecīgajā sadaļā. Turpat atradīsiet arī informāciju par metodēm, kuras viņi pārvalda un pielieto savā praksē. Ceru, ka ar šīs informācijas palīdzību spēsiet uzsākt jaunu posmu savā dzīvē.

Kādēl nevaru sasniegt orgasmu ar vīrieti? Man ir problēma,ka orgasmu varu sasniegt skatotie pornogrāfiju,bet ar vīrieti nevaru,ko darīt?

Ja Jūs vēlaties "sakārtot" šo problēmu tikai praktiski un,iespējami ātrāk, ieteiktu apmeklēt seksopatologu, ja vēlaties izprast un mainīt kko savā dzīves uztverē un domāšanā un iegūt jaunu emocionālu pieredzi, kas ļautu Jums gūt seksuālu baudu arī reālās partnerattiecībās, vērsieties pēc palīdzības pie psihoterapeita.

Ko darīt ar pastāvīgu erekciju? ko man darit ka man visu laiku ior sacēlies man ir 15.gadi ko man darit varat pateikt?

Ja es pareizi saprotu, Jūs traucē pastāvīga erekcija. Katram cilvēkam seksuālā funkcija ir svarīga. Tas ir normāli, ka tā attīstās pusaudžu gados, kad paaugstinās hormonu līmenis un tas izraisa seksuālo interesi un uzbudinājumu, kas vīrietim saistīts ar erekciju. Bieži gadās, ka erekcija pēkšņi rodas naktī, no rīta, brīžiem arī dienas laikā. Parasti cilvēki tiek galā ar seksuālo spriedzi mīlējoties ar citu seksuāli nobriedušu cilvēku uz abpusējas vēlmes pamata, vai arī veicot pašapmierināšanos jeb masturbāciju. Ir svarīgi saprast, kad uzrodas erekcija: piemēram, tā var būt saistīta ar Jūsu seksuālām fantāzijām. Ja „ir sacēlies" bieži un bez jebkāda iemesla, tas var būt saistīts ar organisku saslimšanu, un tad ir nepieciešama ārstnieciska izmeklēšana. Varbūt Jums ir vērts atnākt pie ārsta (psihoterapeita, psihiatra, neirologa) uz konsultāciju un konfidenciālā vidē normāli pārrunāt visu, kas jūs saviļno.

Kādēļ vairs nejūtu baudu? Mans jautājums varbūt ir nedaudz intīms, taču es nezinu pie kā, lai griežos pēc padoma. Jau labu laiku esmu kopā ar savu pirmo puisi, un mums ir dzimumattiecības, taču pēdējā laikā es nespēju gūt apmierinājumu. Es vēlētos zināt, vai tas var būt saistīts kaut kā psiholoģiski? Proti, es nespēju gūt apmierinājumu kopš reizes, kad pateicu puisim pirmo reizi, ka mīlu viņu, taču viņš atbildēja ar "paldies", kas mani diez gan sāpināja, bet par to neesam runājuši

Nav teikts, ka tikai konkrētā situācija izraisīja grūtības Jūsu seksuālajās attiecībās ar savu draugu. Iespējams, šī situācija aktualizēja pamatā esošas neapzinātas problēmas (bet par tām konkrētāk nav iespējams runāt, jo no Jums nav par to informācijas). Par jūtām ir svarīgi runāt. Ja Jūs jutāties sāpināta, varējāt (un joprojām varat) savam draugam pateikt, ka Jūs sāpināja viņa atbilde tādēļ, ka ... (un pastāstīt kādēļ tieši). Bez tam būtu svarīgi izrunāties ar draugu par to, kas ir mainījies Jūsu seksuālajās attiecībās un ko būtu svarīgi mainīt.

Ka zināt, vai es gribu seksu? Vai jus varat man palidzet ko man darit man ir daudz problemu man ir 12 gadi es gribu sexx bet es nezinu ka to izmest no galva man vel nav bijusas pat pirmas menesreizes es baidos to darit man ir piedavat man ir draugs vins ir 2 gadiem vecaks ko man darit vins ari grib to pasu bet es nesmu parliecinata vai es varu

Labi, ka uzticies un jautā kādam pieaugušajam. Pirmās seksuālās izjūtas un vēlmes tiešām ir ļoti mulsinošas gan tev, gan tavam draugam. Tu raksti, ka tev ir pretrunīgas sajūtas - gan gribas pamēģināt, ir interese, gan arī - bailes un šaubas. Ieteiktu tev ar kādu parunāties par to, kā tu jūties. Ar kādu, kam tu uzticies - varbūt tev ir vecāka māsa vai brālis, varbūt tev ir atklātas attiecības un tu vari parunāties ar mammu vai skolas psihologu. Īstenībā katrs no mums ir tā juties - kad kaut ko gribas, bet tajā pat laikā nezini, vai tas būs labi, ja izdarīsi. Domāju, tev nekas obligāti šajā brīdī nav jāizlemj. Tu droši vari paņemt " starpbrīdi" un apdomāt - kad tevi pārņem šādas izjūtas (vai tad, kad esi kopā ar draugu vai domā par to arī, kad esi viena), ko tu zini par seksu (kā izsargāties) un kā tu vēlētos lai tas notiek (kur, kādos apstākļos, vai tieši ar šo zēnu). Vari fantazēt par to - tas nav nekas slikts. Tas nav tas pats, kas iet un rīkoties. Fantazē, iedomājies - tas ļaus tev pašai saprast, ko vēlies un ko - ne. Un vēl taču noteikti ir tik daudz lietu, kas tev patīk - varbūt sportot vai zīmēt, vai rakstīt vai darīt ko citu. Darot to, kas tev patīk, tu taču nedomā par TO, vai ne? Lai tev veicas! Ja vēlies, droši raksti atkal.

Kādēļ draugi sūta pornogrāfiskas bildes? Kopā 5 gadus, ļoti bieži ir domstarpības. Šobrīd domstarpības ir par to, vai ir normāli, ka vīrieša telefonā regulāri draugi atsūta pornogrāfiska rakstura foto - grupveida sex utt. Tāpat ir bijušas situācijas, kad šie draugi ir gājuši uz erotiskās masāžas saloniem. Mans nav gājis, ticu. Problēma ir tajā, ka tas viss tiek slēpts. Un es nesaprotu vai tiešām tās perversās bildes ir norma un nepareiza ir mana uztvere par to, ka tas ir normāli un jebkuram vīrietim jāskatās kailas sievietes.

Cik noprotu, domstarpības Jūsu attiecībās nav tikai par šo tēmu. Acīmredzot ir lietas, par kurām viedokļi atšķiras, vai arī tās vienkārši nav izrunātas un katrs no jums vadās pēc savas izpratnes. Taču jaunas attiecības prasa arī jaunus, abiem pieņemamus noteikumus. Ja pašu spēkiem neizdodas vienoties par kopēju uzvedības kodeksu, palīdzību varat meklēt pie psihoterapeita vai kādas citas autoritātes šajā jomā.

Seksopatologs var palīdzēt greizsirdībai? Vai man varētu palīdzēt psihoterapijas kurss, ja nespēju tikt galā ar greizsirdības sajūtām? Esmu piedzīvojusi mīļotā cilvēka negodīgu rīcību, esmu piedevusi, bet netieku vaļā no tās trauksmes, kas mani pārņem "aizdomīgās"situācijās. Varbūt labāk meklēt seksapatalogu?

Psihoterapija nav panaceja, brīnumzāle. Tā ir metode, kas ļauj labāk izprast sevi, savas slēptās vēlmes, atklāt iekšējos konfliktus un atrast ceļu uz to atrisināšanu vai sadzīvošanu ar tiem. Tas spēj padarīt dzīvi tādu, kas sniedz prieku un gandarījumu. Psihoterapija prasa aktīvu pacienta iesaistīšanos terapijas procesā, t.i. domāt par sevi, par notiekošo, par attiecībām. Ja jūtat, ka esat gatava šai procesā iesaistīties, tad arī varēsiet terapijas procesā rast atbildes uz sevi mokošiem jautājumiem un izveidot savu dzīvi tā, ka jutīsiet tajā vairāk gandarījuma nekā vilšanās. Ja Jums ir sajūta, ka lielu lomu šo attiecību sarežģījumos spēlē seksualitāte, nav izslēgta arī seksologa palīdzības lietderība.

Ko darīt, ja jūtos nevērtīgs? Problēma ir tāda - manai draudzenei ir bijis sekss ar gigantisku locekli, man pašam ir mazs - viņa saka, ka man esot perfekts un ka ar to puisi esot bijis slikti, nejau tāpēc, ka sāpējis, vot tāpēc ka slikti - bez izskaidrojuma. Šaubos vai ja būtu bijis viņai slikti, viņa pārgulētu ar viņu 2xreiz. Reāli, tas mani grauž ārā un ir iedzinis kompleksos, es zinu, ka mīl viņa mani ne dēļ izmēra, vai tā - bet nu tas reāli grauž, ņemot vērā, ka viņa ir ļoti jauna, tas jau ir iegājis galvā, ka baudu viņu saņem no tādiem. Kā arī vienu reizi es viņu mocīju ar jautājumiem, un viņa atzina, ka mans sākumā licies par mazu, un es neskaitāmas reizes prasīju, vai tad tā bauda no tā milzeņa ir bijusi lielāka un viņa vienreiz pateicā - jā. Jau pēc dienas to atkal noliedzot. Tipiski, laikam, ka pietiek ar vienu, jā, un man ir kompleksi. Ko darīt? es nevaru dabūt domas ārā no galvas par to, kā viņa mīlējas ar lieliem locekļiem un saņem no tā baudu, katrā seksā starp mums, man ir kauns par saviem izmēriem, kas ir zem vidējā, proti, 14 cm un apkārtmērs nav tas spožākais. Jo vienreiz kad abi skatījāmies porno, un tur bija puisis, nu - ar tiešām gigantu - es joka pēc pajautāju, viņam bija tik milzīgs - viņa atbildēja, gandrīz, es biju šokā. Es apzinos, ka šie ir tikai mani kompleksi, bet es jūtos nepilnvērtīgi un nezinu ko iesākt, jo tas ļoti grauž kopā mūsu attiecības. Varbūt atrast citu meiteni, kurai nebūtu tādas pieredzes un kurai jau mans loceklis liktos liels?

Domāju, ka meitenes maiņa neko nedos, jo problēma jau nav meitenē, bet paša sajūtā par savu nepilnvērtību, kas pašam arī ir jāizmaina. Dzimumlocekļa izmērs ir ļoti pateicīgs temats, lai varētu uzturēt savu sajūtu par savu nepietiekamo labumu, jo tas nav atkarīgs no mums pašiem. Tomēr realitātē normāla, t.i. neliela izmēra penis ir daudz efektīvāks un lietderīgāks, kaut vai tāpēc, ka nodrošina erekcijas augstāku kvalitāti un ilglaicību, salīdzinot ar liela izmēra peni (elementāra hidraulika!). Ja šādas sajūtas ir traucējošas ( cits ir labāks par mani!), tad iesaku meklēt speciālista palīdzību un kopīgi izanalizēt problēmas cēloņus un iespējamos risinājuma veidus.. Tas noteikti būtu pats efektīvākais dotās situācijas risinājuma veids.

Vai garastāvokli ietekmē cikls ? Vai ir iespējams, ka manam depresīvajam noskaņojumam ir fizioloģisks cēlonis? Esmu piefiksējusi, ka mēnešreižu laikā palieku ļoti depresīva: šķiet, ka nekam nav jēgas, nekas neizdosies, es tikai traucēju apkārtējiem utml. Tādos brīžos ieraujos sevī, ir ļoti grūti saņemties kaut ko darīt, jo šķiet, ka nekam nav jēgas. Pārējā laikā es burtiski lidoju, viss izdodas un dzīve ir skaista.

Jā, hormonālās svarstības menstruālā cikla laikā var ietekmēt sievietes pašsajūtu, radot depresīvu noskaņojumu. Tas ir aprakstīts kā premenstruālais sindroms jeb premenstruālie disforiskie traucējumi.