Kā lai runāju ar dēlu, kurš valkā sieviešu drēbes? Mans videjais dels-22gadi,kurs berniba bija sirsnigs,labsirdigs ,nedaudz kautrigs,skolas gados dazreiz ari apcelts ,jo neprata sevi aizstavet.Velak saka nodarboties ar sportu,svara zale ,muskuli.Izveidojas liela auguma,izskatigs jaunietis.Liekas viss kartiba,bet visur saredz slikto. Draugu maz,islaicigi,meitenes ari tapat.Bija iemilejies nopietne 17 gados.Tagat runa par meitenem,bet nevienu neesam redzejusi.Pusgada laika nomainijis 3 darbus.Esam gimene kura runajam ,parunajam ,uzklausam,stridamies,censamies palidzet viens otram,bet kaut kas nav sanacis...esmu situacija kad nezinu to risinat.Dels sobrid nedzivo ar mums,bet pie sava vecaka brala,kopigi ire dzivokli. Vecakais dels,kada rita vinu modinot atklaja ka vins gul sieviesu zekubikses.Velak atrada vina istaba liela izmera sieviesu kurpes un citas lietas.Vins bija jautajis ,ko tas nozime.Atbilde -tas ir eksperiments,tu to nesaproti.Musu majas vina drebju skpi atradu dauz sieviesu drebju-no galvas lidz kajam.Domaju ka ir vajadziga palidziba,bet ka uzsakt sarunu,ko jautat,lai ari sanemtu atbildi.

Prieks dzirdēt, ka esat ģimene, kura runā, pārrunā, uzklausa un cenšas palīdzēt viens otram. Vai aprakstītā situācija ir tik mulsinoša, ka nespējat līdz galam izrunāt un noskaidrot lietas būtību? Izklausās, ka Jūsu rūpes un vēlme izprast dēla uzvedību ir palikušas bez atbildes. Vai ir tā, ka tieši Jūs esat neizpratnē, apjukumā, šaubās un/vai pašpārmetumos? Vai meklējat vainu sevī un kļūdas audzināšanā? Es ieteiktu vispirms meklēt iespēju, t.i. konsultāciju pie ārsta psihoterapeita sev, lai izprastu savas bailes, kaunu un apjukumu, lai spētu nodefinēt, ko vēlaties Jūs un ko sagaidat no dēla. Iespējams, ka tad būs vieglāk saprast un pieņemt to, ka bērni izaug, ka viņiem ir sava attieksme pret dzīvi, notikumiem, attiecībām utt. Vecāki, protams arī Jūs, mīlot, audzinot un lolojot savus bērnus, vēlas, lai viņi būtu laimīgi, veiksmīgi un patstāvīgi visās dzīves jomās, t.sk. attiecībās, lai iederas mūsu priekšstatos par labo un slikto, pieņemamo un savādo. Gadās situācijas, kad mums, kā vecākiem ir ļoti sāpīgi un nepieņemami bērna lēmumi un rīcība. Tas tiešām ir biedējoši, ļoti nomācoši un mokoši. Nav viegli pieņemt atšķirīgo. Vienīgā iespēja ir mēģināt izprast bērna rīcības motīvus un censties tos pieņemt, arī tad, ja domājat, ka tiek pieļauta kļūda. Lai saglabātu labas, atklātas, draudzīgas attiecības ar saviem bērniem ir jācenšas viņus pieņemt un mīlēt tādus kādi viņi ir un jācenšas izprast un samierināties ar to, kas mums šķiet biedējoši un nepieņemami. Jums jāatrod laiks un iespēja atklāti pastāstīt dēlam par savām sajūtām ( bailēm, kaunu, dusmām, vainas sajūtu utt.), domām un pajautāt viņam, vai Jūsu satraukumam ir pamats un vai viņam vajadzīga palīdzība? Būt ieinteresētai, saprotošai un gatavai palīdzēt, ja būs vajadzība, ir tas, ko varat šajā situācijā dot savam dēlam.

Kā pornogrāfija ietekmē attiecības? Labdien, vai pornomateriāli var jebkādā pozitīvā veidā ietekmēt gadu kopā dzīvojoša pāra attiecības? Kā? Šobrīd esmu pārliecināta, ka attiecības var tikai pasliktināties, ja viens partneris izmanto. Tas esot ļoti konservatīvs, strikts uzskats. Tiešām? Paldies par atbildi iepriekš. Uz tik vispārīgu jautājumu, nav iespējama konkrēta, viena atbilde. Bet piemēram pornomateriāli var ietekmēt pozitīvi pāra kopdzīvi, jo var aizpildīt to tukšumu (deficītu) kas ir attiecībās utt... Varbūt drīzāk būtu jātiek skaidrībā par savām vajadzībām šajās attiecībās. Vai variet pieņemt reālo cilvēku sev blakus? Kas ir tas kas Jūs abus saista? Vai variet parūpēties par savu labsajūtu patstāvīgi? Nekur es neesmu izlasījusi par attiecību kvalitāti kopā dzīvojošam pārim, ja 1 no partneriem izmanto porno bildes un video. Vai tas nozīmē,ka parneris mani mīl,ja viņš bauda bildes un video? Man likās, ka mīlestība nozīmē to, ka vislabākais, visskaistākais un visiekārojamākais ir partneris, ko izvēlējos, ar ko gribēju būt. Kāda nozīme var būt porn materiāliem pāra attiecībās? Vai tas vispār var man ko pozitīvu atnest, ja es atbalstu,ok, izmanto?

Uzdodot savu jautājumu Jūs pievēršat uzmanību attiecību kvalitātei. Tā varbūt ir pats galvenais, taču tā nerodas pati no sevis un prasa no mīlošiem cilvēkiem vēlmi un spēju attīstīties. Ja viens partneris skatās porno, tas var aizvainot un biedēt otru, bet kāpēc un ko Jūs saucat par porno? Pieņemsim, ka tas ir atklāti demonstrēts dzimumakts starp vīrieti un sievieti. Porno bildes un video skatīšanas vēl nav ne kas slikts, ne arī kas labs. Tas ir atkarīgs no skata punkta. Ja vīrieties vai arī sieviete skatās porno, tas var nozīmēt, ka viņam vai viņai kaut kā pietrūkst seksuālajā dzīvē, bet ko cilvēks meklē un ko tas viņam dod? Varbūt ar tādu rīcību vīrietis piepilda sievietes visbriesmīgākās fantāzijas, ka viņa pati nav skaista, vēlama un seksīga, un virtuālajā pasaulē viņš meklē sev citu. Tomēr var būt arī tā, ka viņš pats nejūtas pietiekami labi seksā un grib atrast jaunas iespējas attīstīst savu spēku un seksuālās iemaņas, lai sniegtu labāku baudu savai mīļajai. Vīrieties var ļoti mīlēt savu princesi un vienlaicīgi apmeklēt mājaslapas internetā ar porno saturu nevis, lai atrastu sev labāku, bet arī lai fantazētu, uzbudinātos un realizētu labu seksu ar savu reālo sievieti. Un vēl, tautas gudrība saka, ka vīrietis mīl ar acīm. Vīrietim varbūt gribas redzēt un baudīt kailu sievietes ķermeni, un ja viņš nevar to dabūt viņa vai savas dāmas kautrības dēļ, tad var panākt to izmantojot attēlus un video. Skatīties bildes ar pikantu saturu var arī kopā. Pāris arī var izmantot dažādu seksuālu materiālu, lai panāktu labāku un skaidrāku sapratni par savu un sava partnera seksualitāti. Šeit ir svarīgs jautājums - vai tas palīdz Jums drošāk, maigāk un ar lielāku baudu mīlēt vienam otru un būt kopā? Diemžēl bieži notiek, ka katrs no partneriem meģina atrast risinājumu viens un neaicina savu partneri atklāti runāt par tādām svarīgām tēmām. Šajā ziņā ir ļoti vajadzīgs kontakts starp abiem partneriem. Runāt atklāti nav viegli, toties tas var dot labāku iespēju saprast, pieņemt un varbūt arī piepildīt sava partnera vēlmes. Uzsākt sarunu par savam vēlmem, interesēm un seksuālo baudu var arī ar speciālistu individuālajā vai pāru terapijā. Lai Jums labi veicas!

Vai tuvības laikā var sākties epilepsijas lēkme? Manam dzīvesbiedram pirmo reiz dzīvē uznāca epilepsijas lēkme, bez tam - naktī. Viņš pats neatceras, ka tas sācies. atceras tikai to, ka piemodies jau tad, kad neatliekamās med.palīdzības dakterītes jau bija pie viņa. bezsamaņa, krampji, siekalas, putas pa muti utt. vai epilepsijas lielās lēkmes laikā var nomirt? Kā es varu palīdzēt epilepsijas lēkmes laikā savam dzīvesbiedram? un ko nekādā gadījumā nedarīt gan pirms, gan tās laikā, gan pēc?vai lēkme var sākties tuvības laikā? vai pēc epilepsijas lielās lēkmes, kad dzīvesbiedrs afekta stāvoklī vēl kādu brīdi neko nesaprot un var iespējams uzvesties neadekvāti - vai ir bijis, ka kāds otram nodara pāri šādā stāvoklī? Vai man būtu jābūt piesardzīgai vēl uz kādu laiku pēc lēkmēm? un jāpalīdz ne tikai viņam atgūties, bet arī neaizmirst par sevi - vai man būtu tobrīd jāuztraucas par savu drošibu?

Ir saprotams, ka esat ļoti satraukta, apjukusi un nobijusies par jūsu dzīvesbiedra veselības problēmām. Vispirms vēlos Jūs nomierināt, ka epilepsijas lēkmes neapdraud jūsu drošību. Parasti pēc lēkmēm ir nevis uzbudinājums, bet gan miegainība un dažkārt apjukums. Labākais, ko Jūs šobrīd varētu darīt, manuprat, ir iedrošināt savu partneri kartīgi izmeklēties, nokonsulteties pie neirologa un saprast lekmju celoni, kā arī uzsākt piemērotu arstēšanu. Ja esat lieciniece epilepsijas lēkmei, ļoti svarīgi ir saglabāt mieru. Lai gan tas izskatās dramatiski, lēkme parasti pāriet dažu minūšu laikā. Tās laikā jāmēģina pasargāt cilvēku no sevis satraumēšanas. novietojot viņu uz līdzenas un gludas virsmas.

Kā lai piedodu vīram neuzticību? Vīrs strādā darbā, kur pārsvarā nākas būt komandējumos-ārzemēs. Šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka parādījās viņam cita, kad to atklāju viņš ar viņu visu izbeidza. Nolēmām sākt visu no gala, jo zinu, ka visam tam pamatā bija mana vaina, tāpēc biju gatava piedot. Tagad viss it kā ir lieliski,vīrs arī ir gatavs mainīt darbu, bet uznākt tādas dienas, kad iekšēji trīcu visa, jo nespēju to aizmirst,, kaut ļoti vēlos. Tāda kā panikas sajūta visu laiku. Bailes. Kā, lai tieku ar to galā!

Jūs tiešām aprakstījāt ļoti smagu situāciju, jo, kaut gan Jūs ar vīru šobrīd neizšķīrāties, Jūsu zaudējums ir ļoti liels. Faktiski attiecības nekad vairs nevarēs būt tādas kā agrāk, un tas tiešām ir biedējoši. Tomēr ne obligāti visam jākļūst sliktāk, kā agrāk. Kādreiz pēc šādiem notikumiem partneri pa īstam sāk saprast, cik vērtīgs cilvēks viņam ir līdzās, un attiecības tikai satuvinās. Pirmkārt gribas uzsvērt, ka jau sākotnēji, veidojot ilgtermiņa attiecības, cilvēks nokļūst ļoti pretrunīgā situācijā: no vienas puses ir jābūt gatavam pilnībā uzticēties partnerim. Paļauties visās lietās, ka viņš mūs sapratīs, cienīs, atbalstīs, pieņems u.tt., lai arī ko mēs darītu, vai kā mēs katrā brīdī justos. Precoties, Jūsu vīrs garantēja, ka viņš ir lietas kursā par Jūsu personību, un, ka tieši šāda personība viņam līdzās ir vajadzīga. Protams, tas pats ir sakāms par Jums. No otras puses, cilvēkam ir jābūt gatavam izdzīvot, gadījumā, ja šādu vai tādu iemeslu dēļ šo partneri nāktos zaudēt. Tas, protams, vienmēr ir ārkārtīgi smagi, bet pēc zaudējuma izsērošanas, ir jābūt gatavam dzīvot tālāk. Te gan ir vēl trešā puse: cilvēki dzīves laikā attīstās un mainās, un atkarībā no tā, cik abiem līdzīgi norit šī attīstība, var prognozēt, vai kopdzīvei ir nākotne. Ja cilvēki maz sarunājas, ja nav kopīgu interešu, izklaižu un, galvenais, aizraujošu piedzīvojumu, ja kopīga ir tikai saimniecības organizēšana (ko ēdīsim, kur gulēsim, ko vajag bērniem, kādas dāvanas pirksim radiem u.c.), būs grūti ilgtermiņā abiem kopā justies laimīgiem. Savā vēstulē Jūs rakstat, ka uzskatat sevi par vainīgu pie notikušā, un tādēļ esat vīram piedevusi un esat piekritusi turpināt attiecības. It kā viens ir vainīgs (sieva), bet piedošanu saņem otrs (vīrs)? Vai Jums nešķiet, ka te izskan pretruna? Ja Jūs jūtatie vainīga, vai faktiski iekšēji Jūs necerat, ka vīrs piedos Jums (tas vīram it kā dod atļauju Jūs kritizēt un vainot)? Varbūt Jūs nemaz neesat pieradusi, ka dzīvē Jums kāds piedod? Būtu ārkārtīgi svarīgi noskaidrot, kādā ziņā Jūs sevi uzskatat par vainīgu, un vai arī vīrs Jūs uzskata par vainīgu. Varbūt vairāki apkārtējie Jums ir iestāstījuši, ka esat vainīga? Es, ne velti šeit „piesienos" vārdam „vainīgs", jo vainas sajūtai ir ļoti liels spēks, un ja tā kādai personībai ir pālieku izteikta, tā nodara lielu postu cilvēka dzīvē! Ja vienam no partneriem liekas, ka viņš bez otra nevarēs izdzīvot (vai nu materiālā ziņā, vai emocionālā ziņā), tad viņš otra vainu, vai vainu par kopīgu neveiksmi ( ja abi nav pietiekoši piestrādājuši pie savām attiecībām), pilnībā uzņemas uz sevi. Tas notiek tādēļ, ka vienmēr liekas, ka sevi izlabot ir vieglāk. Sevis labošana vismaz ir kaut kas, ko es pats varu kontrolēt, un tas atbrīvo no dusmošanās uz partneri. Jo , ja es bez partnera nevaru izdzīvot ( esmu atkarīgs), tad uz viņu dusmoties ir bīstami, tas var novest pie šķiršanās, tātad pie tā, ka es neizdzīvošu! Tagad iztēlosimies Jūsu šī brīža dzīvi: Jūs cenšaties būt labāka sieva, darat vīram visu pa prātam, lai viņš komandējumā nemeklētu citu, vēl labāku. Tad iznāk, ka, katru viņa aizbraukšanu komandējumā, Jūs uztverat kā eksāmenu, vai esat visu darījusi gana labi. Ja izkritīsiet eksāmenā, tas Jums maksās ģimenes zaudējumu un visas līdzšinējās stabilitātes sabrukumu. Likme tiešām ir bezgala augsta! Tādēļ arī ir tās lielās bailes. Vai, ja vīrs tomēr Jūs atkal piekrāptu, Jūs atkal sāktu sevi vainot, ka vēl aizvien neesat gana laba? Šāds skatījums uz situāciju pilnībā atbrīvo Jūsu vīru no jebkādas atbildības par ģimenes saglabāšanu. Jūs jūtaties tā, it kā tikai Jums vienai būtu svarīgi saglabāt attiecības, bet, ka Jūsu vīrs tikai to vien dara, kā meklē iemeslu, lai Jūs pamestu. Uzdodiet sev jautājumu, vai īstenībā tā varētu būt, jeb vai Jūs tikai tā jūtaties? Šāda, visas atbildības uzņemšana tikai uz sevi, ir tā, kas Jums rada pastāvīgo trauksmi. Papētīsim Jūsu vīru. Šis viņa sānsolis man vairāk asociējas ar maza zēna vēlmi zagt ābolus svešā dārzā. Kā zinām svešais ābols vienmēr izskatās gardāks. No vienas puses, bērns saprot, ka var saņemt sodu, bet no otras puses, ir liela vēlme papētīt tās robežas, cik tālu var līst aiz atļautās robežas ( robeža te ir viņa solījums pie altāra, Jūs mīlēt un cienīt). Tas sevis savaldīšanas mehānisms jeb sods te ir iespējamais Jūsu attiecību zaudējums. Atcerieties, ka viņš Jūs izvēlējās tieši tādu, kāda Jūs esat, gan ar Jūsu stiprajām pusēm, gan ar trūkumiem. Viņam patika tieši viss komplekts pilnībā, un nevis kādas konkrētas īpašības. Tas, ka viņš šobrīd, starp Jums un to otru sievieti vēl joprojām izvēlas Jūs, liecina, ka viņam šis komplekts vēl joprojām ir svarīgs, un , ka viņš to nevēlas zaudēt. Ja Jūs sāksiet sevi pārlieku „uzlabot", Jūs vairs nebūsiet tā meitene, kuru viņš apprecēja. Jūs būsiet zaudējusi kaut ko no savas personības. Sievietes, kas jūtas vainīgas, visu laiku vēlas saņemt apstiprinājumu, ka vismaz šoreiz ir rīkojušās labi. Tas vīrietim var sākt krist uz nerviem, vai arī vīrietis var sākt pierast, ka visā var vainot sievu, un pats vairs necenšas piestrādāt pie abu attiecībām. Rezultātā sieva kļūst aizvien bezkrāsaināka un nomāktāka, un šāds tēls pavisam nav interesants. Jums vīram ir jāliek saprast, ka arī Jūsu uzticības limits kādreiz var beigties, un, ka viņš Jūs tiešām var zaudēt, ja pienācīgi par Jums necīnīsies. Es Jums ieteiktu vairāk uzmanības un resursu veltīt tam, lai pati savu dzīvi padarītu interesantāku un krāsaināku, nevis meklēt aizvien jaunus veidus, kā apmierinātu vīra vēlmes. Jo Jūs būsiet pašpārliecinātāka un ar sevi apmierinātāka, jo vīram Jūs šķitīsiet vērtīgāka.

Vai esmu vainīga, ka piekēru: vīrs interesējas par citu ? ar vīru esam kopā 13 gadus,no tiem precēti 3 gadus,mums ir gājis visādi, jo pēc horoskopa esmu skorpions un domāju,ka tas daudz ko izsaka.Vīra darbs saistīts ar daudz komandējumiem kuru rezultātā parādījās trešā persona,pieķēru,ka vīrs sarakstās ar citu. Pēc tā mūsu attiecības ļoti uzlabojās,jo zinu,ka tā bija mana vaina,ko cenšos labot. Bet kā,lai emocionāli tieku tam pāri,ka vīrs ir vēlējies būt ar citu(vismaz caur sms) un kā, lai spēju patiesi sevi mainīt,jo viss man sanāk īslaicīgi.

Paldies par jautājumu! Man šķiet, ka tāda situācija, kad pāra attiecībās var ienākt cita persona rodas, ja katrā partnerī ir kāda "vaina". Labi, ja vēloties saglabāt laulību, katrs mēģina saprast, kas šādu situāciju veicinājis. Es novērtēju, ka Jūs mēģiniet saprast savu "daļu". Attiecībās ienākot trešajai personai, rodas ļoti daudz sāpīgu emociju, kuru pārdzīvošanai un izpratnei vajag diezgan ilgu laiku. Pārsvarā tas nenotiek ātri. Te var palīdzēt ilgstošas savstarpējas sarunas vai pāra konsultācijas. Jūs minat, ka saņemšanās uz pārmaiņām notiek īslaicīgi, bet jūs vēlētos ilgstošas personības pārmaiņas. Tad es ieteiktu ilgtermiņa psihoterapiju, kuras laikā atkārtoti piedzīvojot citu, jaunu pieredzi, personībā nostiprinās jauni uzvedības un domāšanas modeļi.

Ko darīt ja partneris nepienema manu bērnu? man vajaga padomu! emu stavokli paslaik 19 nedelas,man ir meitina7 gadi,dzivoju ar citu virieti ne meitas tevu.sis virietis nepienem nekadigi manu meitu,saka kad vina apaala,nesa tev briles,kada neglita izaugs .kad runa iet par vina3 gadigo bernu tad vins sak aizstavet un pat man iesist var ka ari aizstav bijuso,patstavigi dara visu ko vina prasa,biju 3 dienas atpakal slimnica problemas ar nierem pat tad aizbraucu pie vinas un vina sazvanija slimnicu prieks manim,jo dzivojam irija es saku blaut un nekur ar vinu nebraucu.zvanas abi katru dienu vina visu zina par manim visu stasta vinai,vada uz veikaliem pec partikas,saka kad vins dela pec dara visu,vina esot gudra un saprot visu!bet gaidu no vina bernu un nezinu ka man aiziet projam jo nau kur! vins pats ir lietuvietis es esmu latviete! paldies!!

Ir tiešām ļoti skumji, ka šajā bērniņa gaidīšanas laikā jūtaties tik ļoti sarūgtināta un sāpināta. Ir grūti atbildēt uz Jūsu jautājumu, ja „šis vīrietis" izturas vardarbīgi. Tādā gadījumā Jums steidzīgi jāgriežas organizācijā, kas palīdz vardarbībā cietušajiem, varbūt krīzes centrā, lai saņemtu atbalstu un palīdzību ( arī Īrijā tādi ir). Bet, domājot par Jums, Jūsu abu attiecību analizēšana un vērtēšana šobrīd neko nedos. Ir jāpieņem, ka problēma nav dzīvē ar šo vīrieti, bet Jūsu iekšējā psihiskā stāvoklī. Ja esat kopā ar cilvēku, kurš Jūs pazemo, sāpina, nepieņem Jūsu meitu, ir jāpadomā, kas liek iesaistīties šādās pazemojošās attiecībās. Varbūt tā ir kāda pagātnes sāpīga, traumatiska pieredze, kas atdzīvojas tagadnē? No otras puses, šajā situācijā, jo sliktākas kļūst Jūsu attiecības un jo emocionāli sliktāk jūtaties Jūs, jo labāk vīrietis runā un izturas pret „bijušo" un savām pagātnes attiecībām. „Es sāku bļaut - viņš zvanās katru dienu ar viņu, ved uz veikaliem, viņa esot gudra un saprot visu". Skumja situācija -Jūs dusmīga uz viņu, viņa vainas sajūta liek izjust dusmas uz Jums, un vīrietim rodas sajūta, ka otra sieviete saprot viņu labāk, bet Jūs nē. Īstenībā, šis vīrietis dzīvo ar Jums, nepamet Jūs. Ja Jums būtu augsta pašvērtība, Jūs saprastu, ka vīrietis ir ar Jums, jo esat gudrāka, mīļāka, labāka. Iespējams, Jūsu zemapziņas pārliecības liek uztvert apkārtējo pasauli ļaunāk un nelabvēlīgāk noskaņotu pret Jums, iekšēji jūtaties nepievilcīgāka un nevērtīgāka, un tas rada bailes būt pamestai un atraidītai. Padoms tad arī būtu griezties pēc palīdzības pie psihoterapeita, kas palīdzētu celt pašapziņu un ļautu atbrīvoties no šīm sāpīgajām emocijām. Bet varbūt kaut kas jāmaina ārējā pasaulē - Jūs neapvainojaties, „nebļaujat", Jums ir labs garastāvoklis, Jums ir interesantas sarunas, Jūs esat kopta, seksuāli pievilcīga savam vīrietim. Iespējams, pretī saņemsiet tieši to pašu. Un galvenais, šobrīd vēl varat darīt visu, lai Jūsu bērni izaugtu emocionāli veseli un laimīgi. Nenokavējiet!

Kā pārvarēt bailes no seksa? Gribeju uzzinat ka pavaret bailes no sekssa.Esmu vel nevainigs un man ir bail uzsakt dzimumdzivi jo nezinu ko jadara.negribu ari lai man meitene izsmej par to.No ta visa vairak baidos kad meitene var sakt smieties par manim.Man jau ir 24 gadi un neesmu pargulejis ar meiteni.vel baidos kad nemacesu neko izdarit ar savu dzimumlocekli kur likt vinju.Tapec es masturbeju jo jutos dross ka par to neviens nesmiesies jo to zinatu tikai es...

Noteikti Jūs gūtu daudz labāku atbildi, ja pats grieztos uz konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, jo izskatās, ka Jums ir bijusi izsmiešanas pieredze un nu esat pārāk kautrīgs un bailīgs to atkal piedzīvot. Psihoterapijā droši vien Jūs varētu atjaunot savu uzticēšanos tuvās attiecībās. Ja Jums vēl nav sava meitene, tad pašapmierināšanās varētu būt risinājums seksuālā instinkta realizēšanā līdzās sportam un radošām aktivitātēm. Ja Jums veidojas attiecības ar meiteni, tad ceru, ka paspēsiet viņu labi iepazīt, iemīlēsieties abi, pirms uzsāksiet seksuālās attiecības. Ja būsiet draudzīgi un mīloši jaunieši, tad varēsiet pamazām tuvināties gan ķermeniski (ejot blakus, pieskaroties, sadodoties rokās, apkampjoties, dejojot, skūpstoties, glāstot), gan emocionāli un garīgi (sarunājoties par Jums svarīgiem jautājumiem). Domāju, ka tad būtu iespējams pārrunāt to, ka šī būs Jums pirmā reize un tādējādi saprasties, ka neesat pieredzējis. Meiteņu vajadzības parasti nav steiga, drīzāk ilga mīlināšanās, pirms uzsākt dzimumlocekļa ievadīšanu vagīnā. Ir pieejami arī raksti un grāmatas ar attēliem, ja gribat saprast meiteņu dzimumorgānu uzbūvi, erogēnās zonas un seksa fizioloģiju. Varat arī pirms tam vienatnē izmēģināt, kā apieties ar prezervatīvu, kas droši vien būs vajadzīgs jau pirmā reizē. Jūsu mīļotā meitene arī pati palīdzēs Jums saprast, kā viņai būtu patīkamāk. Abpusēji labs sekss pārim attīstās pamazām tāpat kā cita veida sadarbības.

Kam jāpievērš uzmanība, ja homosekuāls cilvēks izvēlas psihoterapeitu ? Dzīvē iet kā jau iet, tad kalnā augšā, tad lejā. Viss būtu kārtībā, bet kādā jaukā vakarā sekundes simtdaļā kaut kas sagriezās kājām gaisā - neprātīga agresija vēlās aumaļām no manis - līdz šim emocionāla, bet nosvērta cilvēka. Pēc tā atgadījuma atceros tikai nedaudz detaļu, pavisam maz, bet zinu, ka tas bija kas nebijis un nekādā gadījumā negribētu, lai tas atkārtojas. Šajā reizē sāpināju savus mīļos, draugus un sevi, pie reizes arī kārtējo reizi sagrāvu attiecības ar partneri. Saprotu, ka ir jāmeklē palīdzība, jo pati acīmredzot galā ar saviem "tārpiem" netieku. Lai sakārtotu sevi, droši vien vajadzēs ielūkoties tajā atvilktnē, kas ietver manas attiecības ar sievieti, tad mans jautājums šajā sakarā būtu sekojošs: vai ir jāpievērš īpaša uzmanība izvēloties psihoterapeitu ņemot vērā manu homoseksualitāti? Varbūt varat ieteikt pie kura speciālista labāk griezties? Jau iepriekš pateicos par atbildi,

Man, šķiet, ļoti svarīgi ir tas, ka cenšaties atrast palīdzību, jo saprotiet, ka problēma slēpjas Jums pašai neaizsniedzamā dziļumā. Jūsu emocijas, šķiet, ir tik spēcīgas, ka nespējat to dēļ kontrolēt savu rīcību. Tas tiešām visiem ir sāpīgi. Domāju, ka terapeita izvēle vienmēr sevī ietver risku kļūdīties. Tāpēc ir izvērtējuma sesijas, kurās gan terapeits gan pacients savstarpēji izvērtē to, vai ir iespējama uzticamu attiecību veidošanās. Un tomēr izvēloties ārstu, būtu lietderīgi padomāt par to, ar kāda dzimuma un vecuma cilvēkiem Jums ir vieglāk veidot attiecības. Vēl varētu pārdomāt to, ar kuru no novecākiem Jums ir emocionāli tuvākas un/vai siltākas attiecības. Jūsu homoseksualitātei- seksuālajai orjentācijai, domāju, ka ir mazāka nozīme, jo ne jau tā būs galvenā terapijas uzmanības centā, bet gan Jūsu personība kopumā. Visu to ņemot vērā, ceru, ka Jums izdosies atrast sev piemērotāko terapeitu.

Vai attiecībām ir otra iespēja? Pirms nu jau pirms 3 g. kluvu par mammu,un ar berna tevu jau gandriz no berna dzimsanas neesmu kopa,pareizak sakot,manas acis vins bija ka otrs berns,kursh jamaca ka dzivot-isak sakot -stumdiju un grustiju,ta rezultata paludzu vinam aiziet no mums. Bet tagad gribu sakt no jauna,jo liekas mazliet mainijies...bet iekseji nekadi nevaru to pienemt ari fiziski ne,lai gan gimeni gribas un vins nav no tiem sliktakiem(liekas ta)..Jutas man nav pret vinu,vinam esmu pirma milestiba

Žēl, ka tā sanācis. No rakstītā nav skaidrs, vai bērna tēvs arī vēlās atjaunot attiecības.Vai tā ir abpusēja vēlme? Protams, ka labākā vide, kur bērnam augt ir ģimene, kurā ir gan tētis, gan mamma. Diemžēl, vienmēr dzīvē tā nesanāk. Tad jāmeklē labākais risinājums, kādu var atrast. Lai sāktu risināt šo situāciju jums abiem būtu jāsēžas pie sarunu galda. Sarunas ne vienmēr noved pie vēlamā risinājuma, bet situāciju uzlabot var. .Vai izdosies atjaunot ģimeni, vai vienoties, kāds ir katra vecāka ieguldījums bērna audzināšanā - to rādīs sarunas.Jūs minējāt, ka bērna tēvs ir mainījies un, ka viņš nav slikts. Droši vien, ka arī Jūs šo trīs gadu laikā esat ieguvusi citu skatu uz dzīvi un cilvēkiem. Var būt var noderēt individuāla vai ģimenes psihoterapeita konsultācija.

Vai pāra attiecībās pastāv konkurence? Vēlējos noskaidrot, vai pāru attiecībās arī var pastāvēt konkurence? Vai vīrietis apzināti/neapzināti var būt greizsirdīgs uz savu jauno draudzeni, jo paša draugi un vecāki reizēm meklē vairāk kontaktu ar viņu. Vīrietim pat ir bijis sapnis, kurā izjūt greizsirdību un dusmas par to, ka atņem draugus.Reizēm draugu klātbūtnē liekas, ka vēlas pazemināt meiteni, tādēļ , lai visi nepievērstu viņai tik daudz uzmanības. Kā rīkoties, lai cilvēks nejustos apdraudēts, apbižots?

Jā, protams, tādas situācijas ir iespējamas un arī novērojamas. Jūs diezgan niansēti esat izpratusi emocionālo fonu šādās attiecībās. Jebkuram cilvēkam ir emocionālas vajadzības, pie kurām pieder arī pieņemšana, uzmanība, atzinība, novērtēšana utml., dažiem vairāk izteiktas , dažiem mazāk. Mēdz būt, ka cilvēki sāpīgi reaģē, ja jūt, ka kaut kādā veidā ir ,, sliktāki,, par citiem, kuriem tiek pievērsts vairāk uzmanības. Lai palīdzētu situāciju līdzsvarot, jāpalīdz cilvēkam justies labāk, parādīt, ka viņš tiek pieņemts tāds , kāds viņš ir, ka viņš ir vēlams šajā sabiedrībā, akceptēts, gaidīts, ka viņš ir pietiekoši labs un interesants, vajadzīgs, mīlams. Tas palīdzēs justies labāk visiem un attiecībās gūsiet vairāk prieka un apmierinājuma. Kā to labāk izdarīt, lai paliek pašu ziņā. .

Škiršanās uz laiku- vai sērot ir normāli? Mans draugs devās piepelnīties uz ārzemēm, šobrīd ir prom jau trešo nedēļu. Gribēju pajautāt vai cilvēks iziet cauri līdzīgām fāzēm kā tad, kad sēro, zaudējot tuvu cilvēku? Gandrīz katru nakti redzu sapņos draugu un nu jau pēdējās pāris dienas jūtu, ka pieaug dusmas, esmu palikusi viegli aizkaitināma. Vai tā arī ir tāda fāze, pielāgojoties jaunajai situācijai? Paldies par atbildi jau iepriekš!

Jā, Jūs esat pareizi sapratusi savu šī brīža situāciju un jūtas. Jūs patiešām pielāgojaties jaunajai situācijai. Tā kā patreiz esat reāli šķirta no drauga, Jūs savā ziņā sērojat par to, ka patreiz neesat tik tuvi kā pirms tam, kad draugs aizbrauca peļņā. Tas ir normāli, ka redzat draugu sapņos un reizēm jūtaties aizkaitināta. Bet Jums ir mierinājums- Jūsu attiecības ir dzīvas, Jūs joprojām saista tuvas un sirsnīgas jūtas, Jūs variet izmantot mūsdienu saziņas līdzekļus, lai parunātu viens ar otru , apliecinātu savu pieķeršanos un jūtas, nosūtītu bildes utml. Un Jūs pilnīgi droši ziniet, ka draugs aizbraucis peļņā uz kādu laiku, un viņš atgriezīsies. Vēlu Jums abiem pacietību un spēku izturēt šo atsķirtības periodu, kas pavisam noteikti reiz beigsies.

Piecpadsmit gadus esam mīļākie, un nu man ir depresija. Vai pārtraukt attiecības? Ar mīļāko "esam kopā" 15 gadus. Abiem ir ģimenes. Esam pieņēmām šādu attiecību modeli, lai neradītu abpusējas problēmas. Taču pēdējā laikā pēc mūsu tikšanās reizēm man ir trauksmaina, depresīva pašsajūta,jūtos kā "izsista no sliedēm", nevaru to izskaidrot. Kāpēc? Vīrietis man ir ļoti tuvs. Bet varbūt vajadzētu pārtraukt šo sakaru? Es nezinu, kā to izdarīt. Ar ko sākt?

Lai nonāktu pie atbildes uz Jūsu problēmas izklāstu, nepieciešama sīkāka Jūsu attiecību stāsta izpēte.Tas sevī ietver kāds ir Jūsu attiecību stāsts un kāpēc pēdējā laikā jūtaties "izsista no sliedēm".Ir jāizpēta arī Jūsu iepriekšējo attiecību vēsture. Parasti var atrast pamatojumu tam kāpēc mēs katrs izvēlamies to vai citu attiecību modeli un esam tajā.Atklājot šos aspektus kopā ar speciālistu, varēsiet atrast atbildes uz sasāpējušo jautājumu.Aicinu nevilcināties un doties pie psihoterapeita lai rastu atbildi un iespējamos problēmas risinājumus.

Bailes no vīriešiem Man ir 25 gadi un mani gan tiešā, gan pārnestā nozīmē satruac attiecības ar pretējo dzimumu. Bērnībā īsti neviens gīmenes vīrietis ne tēvs, ne krustēvs neizrādīja īpaši siltas jūtas, gluži pretēji - iedvesa sava veida bailes un sāpināja ar savu attieksmi, izteikumiem... Šodien jau esmu pieaugusi un lieliski apzinos, ka bērnība ir pagājusi un savu dzīvi tādu kāda tā ir varu izveidot tikai es pati, taču līdz šim mēģinājumos izveidot attiecības ar vīriešiem ir beigušās ar sirdssāpēm, pārdzīvojumiem... No vienas puses vēlos būt ar kādu kopā, bet bieži vien ieslīgstu pašpārmetumos par to kāda esmu un neesmu, esmu pārdzīvojusi, kad puisī saredzu tās pašas nepatīkamās iezīmes, kuras saredzēju tēvā, lai gan esmu apzinājusies, ka puisim ir daudzas citas ļoti apsveicamas rakstura iezīmes... Šobrīd esmu viena un mazliet nelaimīga, ja tā var sacīt, jo gluži ne pirmo reizi „uzkāpju uz viena un tā paša grābekļa”... Kā jūtu, kad kāds vīrietis (teorētiski) mēģina nodibināt ar mani vienkārši parastu cilvēcisku kontaktu, burtiski sirds lec pa muti ārā, es jūtos nedroša, satraukusies, nezinu no kā nobīstos... Kas attiecas uz tēvu un iespēju ar viņu šos jautājumus pārrunāt, tad nespēju to iztēloties, jo tēvam ir savādāka domāšana, viņš bieži vien ir licis manīt, ka mēs, viņa bērni, viņam esam sava veida apgrūtinājums vai gluži vienkārši viņš nekad nav tā īsti mācējis ar mums normāli aprunāties, apmīļot, tādējādi, radot par sevi diezgan negatīvu, noraidošu iespaidu gan kliedzot, aizsitot aiz sevis durvis, netieši draudot... Šodien cenšos uzturēt ar tēvu cilvēciskas attiecības, bet uzticēties, izrunāties vai lūgt padomu nevaru. Gribu mīlēt un būt mīlēta, bet apzinos, ka daudz ko sarežģīju un pārprotu pati savā galvā, pēc tam par to smagi pārdzīvojot.. Īsti nezinu kā šajā dzīves periodā sev palīdzēt, ar ko aprunāties par šo problēmu. Jūtos kā kuģis, kurš peld bez kursa, izturoties vēsi un atturīgi pret lielāko daļu vīriešu...

Jums ir 25 gadi un vēlaties mīlēt un būt mīlēta, bet joprojām tās paliek tikai ilgas un cerības vien. Jūs esat sevi analizējusi un konstatējusi, ka kopš bērnības vīrieši Jums ir sagādājuši bailes un sāpes. Ļoti skumji, ka tā! Jūsu psihe turpina Jūs aizsargāt, projecējot vīriešos briesmas un Jums no vienkārša cilvēciska kontakta vien, kā pati rakstat, sirds lec pa muti laukā un Jūs, nesaprotami no kā, esat pagalam nobijusies. Stirna, Jūs esat jauna sieviete un noteikti esat kino redzējusi, grāmatās lasījusi un reālā dzīvē redzejusi skaistus mīlasstāstus, kur vīrietis pašaizliedzīgi mīl sievieti. Attiecības starp sievieti un vīrieti tik tiešām ir iespējamas skaistas un Jūs noteikti esat pelnījusi to piedzīvot. Bet ir viena problēma. Vai esat redzējusi dzīvnieku, kas ir iebiedēts un nu aizsargājas? Labākā aizsardzība nereti ir nevis pakļaušanās, bet uzbrukums, iebiedēšana, atņirgtiem zobiem un saslietu spalvu mesties virsū un pluinīt. Bailes nereti sievieti padara agresīvu un ... nepievilcīgu. Bet sieviete tikpat labi var ieņemt upura lomu, padoties un sevi neaizstāvēt nekādā veidā. Arī tas nav atraktīvi, jo vīriesiem ir pievilcīgas sievietes, kas sevi ciena. Jūs esat uzrakstījusi ļoti maz par to, ka jums ir bijušas attiecības, kas nav izdevušās. Bet es ieteiktu sākt ar to - vaļsirdīgi un godīgi padomāt, kas tad nesanāca. Kā Jūs veidojat attiecības. Grābekļi, kas atkārtojas, ir Jūsu modeļi - paterni, kas Jums nepalīdz. Jūs rakstat, ka mēģinat saprasties ar tēvu. Tas ir svarīgi, bet ne ar to ir šobrīd jāsāk. Jūs rakstat, ka nezinat, ar ko aprunāties. Kā Jūs nojaušat, Jūs varat aprunāties ar jebkuru psihotarepeitu, kas ir šaja lapā. Bet lai to darītu ir jāatsakās no cietējas lomas par labu jaunas, apņemīgas sievietes lomai - sievietes, kas ir izlēmusi sakārtot savu dzīvi. Veiksmi Jums! Lasot , radās pārliecība, ka esat daudz domājusi par savām attiecību problēmām. Esat sapratusi, ka "kājas" aug no bērnības un līdz ar to, ar neveiksmīgajām attiecībām tajās. Un liekas, ka esat sapratusi vēl ko, t.i. to, ka ar saprašanu ir par maz lai mainītos izjūtas, kuras izraisa citi cilvēki. Un vēl ko, ka nevienmēr ir iespējams izrunāties ar sev svarīgiem cilvēkiem, neskatoties uz to, ka tas būtu svarīgi. Ko es varētu ieteikt: domāju, ka vispareizāk būtu atrast Jums piemērotu kvalificētu psihoterapeitu, ar kuru Jūsu terapeitiskajās attiecībās risinātu emocionālās problēmas. Svarīgi redzēt, just, runāt par to kopā ar terapeitu gan kas noteik Jūsu emocionālajā pasaulē, gan attiecībās. Šīs attiecības, ēmocijas kuras piedzīvosiet, Jūsu jaunā izpratne par jūtām un notiekošo, varētu kļūt par galveno spēku, kurš pavērs Jums iespēju justies un rīkoties citādi, un līdz ar to arī veidot daudz patīkamākas attiecības ar Jums tīkamiem vīriešiem.

Vai pornogrāfija var uzlabot attiecības ? IVai pornomateriāli var jebkādā pozitīvā veidā ietekmēt gadu kopā dzīvojoša pāra attiecības? Kā? Šobrīd esmu pārliecināta, ka attiecības var tikai pasliktināties, ja viens partneris izmanto. Tas esot ļoti konservatīvs, strikts uzskats. Tiešām? Paldies par atbildi iepriekš. Uz tik vispārīgu jautājumu, nav iespējama konkrēta, viena atbilde. Bet piemēram pornomateriāli var ietekmēt pozitīvi pāra kopdzīvi, jo var aizpildīt to tukšumu (deficītu) kas ir attiecībās utt... Varbūt drīzāk būtu jātiek skaidrībā par savām vajadzībām šajās attiecībās. Vai variet pieņemt reālo cilvēku sev blakus? Kas ir tas kas Jūs abus saista? Vai variet parūpēties par savu labsajūtu patstāvīgi? Ir daudz rakstu par seksualitāti, bet nekur es neesmu izlasījusi par attiecību kvalitāti kopā dzīvojošam pārim, ja 1 no partneriem izmanto porno bildes un video. Vai tas nozīmē,ka parneris mani mīl,ja viņš bauda bildes un video? Man likās, ka mīlestība nozīmē to, ka vislabākais, visskaistākais un visiekārojamākais ir partneris, ko izvēlējos, ar ko gribēju būt. Kāda nozīme var būt porn materiāliem pāra attiecībās? Vai tas vispār var man ko pozitīvu atnest, ja es atbalstu,ok, izmanto?

Uzdodot savu jautājumu Jūs pievēršat uzmanību attiecību kvalitātei. Tā varbūt ir pats galvenais, taču tā nerodas pati no sevis un prasa no mīlošiem cilvēkiem vēlmi un spēju attīstīties. Ja viens partneris skatās porno, tas var aizvainot un biedēt otru, bet kāpēc un ko Jūs saucat par porno? Pieņemsim, ka tas ir atklāti demonstrēts dzimumakts starp vīrieti un sievieti. Porno bildes un video skatīšanas vēl nav ne kas slikts, ne arī kas labs. Tas ir atkarīgs no skata punkta. Ja vīrieties vai arī sieviete skatās porno, tas var nozīmēt, ka viņam vai viņai kaut kā pietrūkst seksuālajā dzīvē, bet ko cilvēks meklē un ko tas viņam dod? Varbūt ar tādu rīcību vīrietis piepilda sievietes visbriesmīgākās fantāzijas, ka viņa pati nav skaista, vēlama un seksīga, un virtuālajā pasaulē viņš meklē sev citu. Tomēr var būt arī tā, ka viņš pats nejūtas pietiekami labi seksā un grib atrast jaunas iespējas attīstīst savu spēku un seksuālās iemaņas, lai sniegtu labāku baudu savai mīļajai. Vīrieties var ļoti mīlēt savu princesi un vienlaicīgi apmeklēt mājaslapas internetā ar porno saturu nevis, lai atrastu sev labāku, bet arī lai fantazētu, uzbudinātos un realizētu labu seksu ar savu reālo sievieti. Un vēl, tautas gudrība saka, ka vīrietis mīl ar acīm. Vīrietim varbūt gribas redzēt un baudīt kailu sievietes ķermeni, un ja viņš nevar to dabūt viņa vai savas dāmas kautrības dēļ, tad var panākt to izmantojot attēlus un video. Skatīties bildes ar pikantu saturu var arī kopā. Pāris arī var izmantot dažādu seksuālu materiālu, lai panāktu labāku un skaidrāku sapratni par savu un sava partnera seksualitāti. Šeit ir svarīgs jautājums - vai tas palīdz Jums drošāk, maigāk un ar lielāku baudu mīlēt vienam otru un būt kopā? Diemžēl bieži notiek, ka katrs no partneriem meģina atrast risinājumu viens un neaicina savu partneri atklāti runāt par tādām svarīgām tēmām. Šajā ziņā ir ļoti vajadzīgs kontakts starp abiem partneriem. Runāt atklāti nav viegli, toties tas var dot labāku iespēju saprast, pieņemt un varbūt arī piepildīt sava partnera vēlmes. Uzsākt sarunu par savam vēlmem, interesēm un seksuālo baudu var arī ar speciālistu individuālajā vai pāru terapijā.

Kā saprasties gan ar mammu, gan draudzeni? Ir šāda sāpīga situācija. Kad Māte dēla draudzeni nosauc par mauku tikai tādēļ ka viņai ir bērns. Kā varētu rīkoties lai saprastos gan ar māti gan ar draudzeni?

Noprotams, ka Jūs vēlētos risinājumu pēc principa "vilks paēdis un kaza dzīva" jeb "turpinu attiecības ar draudzeni, māte nomierinās". Ja tas būtu iespējams, tas jau būtu noticis. Šī situācija Jums liek izvērtēt prioritātes... Ja Jums ir laba saikne ar draudzeni un vēlaties, lai viņa Jūsu dzīvē uzkavētos arī turpmāk, pārrunājiet situāciju ar viņu, uzklausiet, kā viņa jūtas, ko sagaida no Jums. Svarīgi, kā viņa redz situāciju- pārdzīvo Jūsu mātes teikto vai saprot un neuztver personīgi? Līdz ar to mainās viņasprāt Jūsu vēlamā rīcība; vai nu draudzene jāpasargā no mātes reakcijas vai vienkārši jāturpina dzīvot un veidot attiecības ar draudzeni, mātē neklausoties. Mātes reakcija uz Jūsu draudzeni rāda, cik grūti viņai ir pieņemt citas sievietes ienākšanu Jūsu dzīvē. Protams, māte jums ir svarīga un viņas domas der uzklausīt, tomēr vislabāk partneres katrs izvēlas pats. Jūs vislabāk jūtat, kura sieviete der Jums. Un te sākas grūtības, jo Jūsu un mātes viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Jo rakstu atbildi, jo vairāk aizdomājos, kā Jums būtu dzīvot, vadoties pēc savām vēlmēm? Jo īpaši, ja tās atšķiras no mātes vēlmēm? Kā jūtat, šinī sāpīgajā situācijā ir visnotaļ liela viela pārdomām. Kad būsiet izdomājis, pareizā rīcība būs acīmredzama.