Psihoterapijas metodes
Uzziniet vairāk par dažādām psihoterapijas metodēm un to pamatprincipiem
Psihodinamiskā psihoterapija
Psihodinamiskā psihoterapija ir psihoterapijas metode, kas palīdz labāk izprast, kā cilvēka pašreizējās emocijas, simptomi, attiecības un uzvedība ir saistīti ar pagātnes pieredzi un neapzinātiem iekšējiem konfliktiem. Šī pieeja balstās uz psihoanalītiskajām teorijām un uzskata, ka daudzas emocionālās grūtības sakņojas agrīnās attiecībās un dzīves pieredzē.
Terapijas mērķis ir veicināt dziļāku sevis izpratni, palīdzēt atpazīt un pieņemt savas jūtas, izprast zemapziņas konfliktus un to ietekmi uz ikdienas dzīvi. Tas veicina emocionālo līdzsvaru, simptomu mazināšanos, personības attīstību un veselīgākas attiecības.
Metodes pamatprincipi
Psihodinamiskās psihoterapijas pamatā ir drošas, uzticamas un atbalstošas attiecības starp pacientu un psihoterapeitu. Empātiska vide ļauj pacientam brīvi runāt par savām domām, jūtām un pieredzi.
Svarīga loma ir uzmanībai uz:
- neapzinātiem procesiem un iekšējiem konfliktiem,
- attiecību pieredzi pagātnē un tagadnē,
- jūtām, kas terapijas procesā tiek pārnestas uz psihoterapeitu (pārneses procesiem),
- aizsardzības mehānismiem,
- pašvērtības un identitātes jautājumiem.
Psihoterapeits palīdz pacientam apzināties šos procesus, tos izprast un integrēt ikdienas dzīvē.
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- ilgstoša trauksme, nemiers vai iekšējs sasprindzinājums
- nomākts garastāvoklis, depresija
- emocionāls diskomforts bez skaidra iemesla
- grūtības attiecībās, atkārtotas negatīvas attiecību pieredzes
- zems pašvērtējums, pašpārliecības trūkums
- grūtības izprast savas reakcijas un emocijas
- psihosomatiskas sūdzības (fiziski simptomi bez skaidra medicīniska iemesla)
- hronisks stress, izdegšana
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
Psihodinamiskā psihoterapija var būt piemērota, ja cilvēks vēlas:
- labāk izprast sevi un savas attiecības,
- risināt ilgstošas emocionālas grūtības,
- strādāt ar atkārtotiem dzīves un attiecību modeļiem,
- pārstrādāt zaudējumus, traumas vai sarežģītu pagātnes pieredzi,
- uzlabot pašvērtējumu un emocionālo stabilitāti.
Tā var palīdzēt depresijas, trauksmes, panikas lēkmju, personības traucējumu, psihosomatisku sūdzību, sēru, izdegšanas un hroniska stresa gadījumos.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
Psihodinamiskā psihoterapija var nebūt piemērotākā izvēle cilvēkiem, kuri:
- meklē tikai ļoti īstermiņa un ātru simptomu mazināšanu,
- šobrīd atrodas smagā psihiskā krīzē, kur nepieciešama intensīvāka medicīniska palīdzība,
- nevēlas vai nav gatavi padziļinātai pašizpētei.
Šādos gadījumos terapeits var ieteikt citu piemērotāku palīdzības veidu.
Kā notiek terapija?
1
Iepazīšanās un izvērtēšana
Pirmajās sesijās notiek savstarpēja iepazīšanās un pacienta situācijas izvērtēšana. Tiek pārrunātas sūdzības, dzīves vēsture, grūtību ilgums un nozīmīgi dzīves notikumi.
2
Mērķu noteikšana un kontrakts
Balstoties uz izvērtējumu, tiek noteikti terapijas mērķi un noslēgta vienošanās par sesiju biežumu, samaksu un citiem praktiskiem jautājumiem.
3
Regulāras terapijas sesijas
Sesijas parasti notiek 1–3 reizes nedēļā un ilgst 45–50 minūtes. Tajās pacients brīvi runā par savām domām, jūtām un pieredzi.
4
Emociju un attiecību izpēte
Terapijas laikā tiek pētīti iekšējie konflikti, attiecību modeļi un emocionālās reakcijas, kas palīdz labāk izprast sevi.
5
Pārmaiņu integrēšana ikdienā
Iegūtā izpratne pakāpeniski tiek izmantota ikdienas dzīvē, veicinot labākas attiecības, emocionālu stabilitāti un dzīves kvalitāti.
Terapijas ilgums
Terapija var būt ilgtermiņa (vairāki gadi) vai īstermiņa (vairāki mēneši), atkarībā no mērķiem un problēmas rakstura.
Transferencē fokusēta psihoterapija
Transferencē fokusēta psihoterapija (TFP) ir psihoanalītiski orientēta, zinātniski pamatota psihoterapijas metode, kas īpaši izstrādāta personības traucējumu, jo īpaši robežpersonības traucējumu (BPD), ārstēšanai.
Metodes pamatprincipi
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- robežpersonības traucējumi (BPD)
- intensīvas un nestabilas emocijas
- impulsivitāte, paškaitējums
- dusmu uzliesmojumi
- nestabilas attiecības
- bailes no pamešanas
- identitātes neskaidrība
- tukšuma sajūta
- grūtības regulēt emocijas
- melnbalta domāšana attiecībās
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
Tā var būt piemērota cilvēkiem:
- ar robežpersonības traucējumiem (BPD) vai citiem personības traucējumiem,
- piedzīvo izteiktu identitātes nestabilitāti un emocionālu svārstīgumu,
- regulāri nonāk intensīvos attiecību konfliktos,
- piedzīvo impulsīvu vai pašdestruktīvu uzvedību,
- ir motivēti ilgstošam un strukturētam terapijas procesam,
- ir gatavi uzņemties atbildību par savu uzvedību ar terapeitisku atbalstu.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
TFP var nebūt piemērotākā izvēle, ja:
- ir aktīva psihoze vai smagi kognitīvi traucējumi,
- pastāv nekontrolējami paškaitējuma vai vardarbības riski bez papildu atbalsta,
- nav iespējas regulāri apmeklēt terapiju,
- nav gatavības strādāt strukturētā terapijas ietvarā.
Šādos gadījumos var būt piemērotāka cita terapijas forma vai kombinēta ārstēšana.
Kā notiek terapija?
1
Sākotnējā izvērtēšana
Notiek pacienta psihiskā stāvokļa, attiecību pieredzes un motivācijas izvērtēšana.
2
Terapijas kontrakta noslēgšana
Vienošanās par mērķiem, robežām, sesiju biežumu un uzvedības noteikumiem.
3
Regulāras sesijas
Sesijas parasti notiek 1–2 reizes nedēļā strukturētā formātā.
4
Pārneses analīze
Tiek analizētas attiecības ar terapeitu kā pacienta iekšējo modeļu atspoguļojums.
5
Interpretācija un integrācija
Terapeits palīdz savienot pretrunīgos priekšstatus par sevi un citiem.
6
Stabilitātes veidošana
Pakāpeniski veidojas stabilāka identitāte, labāka emocionālā regulācija un veselīgākas attiecības.
Terapijas ilgums
TFP parasti ir ilgtermiņa terapija (1–3 gadi vai ilgāk).
Psihoanalīze
Psihoanalīze ir gan psihoterapijas metode, gan teorētiska pieeja cilvēka psihes izpratnei, kuras pamatlicējs ir Zigmunds Freids. Tā balstās uz pieņēmumu, ka daudzas cilvēka domas, jūtas un uzvedība tiek ietekmētas ar neapzinātiem procesiem, pieredzēm un konfliktiem.
Psihoanalīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta agrīnajai dzīves pieredzei, attiecībām bērnībā, traumatiskiem notikumiem un to ietekmei uz pieauguša cilvēka iekšējo pasauli. Terapijas procesā šie neapzinātie procesi pakāpeniski kļūst apzinātāki, veicinot dziļāku pašizpratni un ilgtermiņa pārmaiņas.
Metodes pamatprincipi
Psihoanalīzes pamatā ir neapzināto domu, jūtu un vēlmju izpēte, kas ietekmē cilvēka emocionālo dzīvi un attiecības.
Terapijas procesā uzmanība tiek pievērsta:
- brīvajām asociācijām (brīvai domu izteikšanai),
- sapņu un fantāziju nozīmei,
- pārneses un pretpārneses procesiem,
- aizsardzības mehānismiem,
- neatrisinātiem iekšējiem konfliktiem.
Psihanalītiķis rada drošu, stabilu un atbalstošu vidi, kurā pacients var brīvi pētīt savu iekšējo pasauli. Terapeits palīdz saistīt pagātnes pieredzi ar pašreizējām emocijām, attiecībām un uzvedību.
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- ilgstošs emocionāls diskomforts
- trauksme un iekšējs nemiers
- depresīvas sajūtas
- attiecību grūtības un atkārtoti konflikti
- zems pašvērtējums
- identitātes un pašizpratnes jautājumi
- grūtības izjust prieku vai tuvību
- psihosomatiskas sūdzības
- atkārtoti dzīves “scenāriji”, kas rada ciešanas
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
Psihoanalīze ir dziļa un intensīva psihoterapijas forma, kas piemērota cilvēkiem, kuri vēlas:
- padziļināti izprast savu iekšējo pasauli,
- strādāt ar ilgstošiem emocionāliem un personības jautājumiem,
- izprast atkārtotus dzīves un attiecību modeļus,
- ieguldīt laiku un enerģiju ilgtermiņa pārmaiņās.
Tā ir piemērota cilvēkiem ar neirotiskiem simptomiem, personības grūtībām un pietiekamu motivāciju pašizziņai.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
Psihoanalīze var nebūt piemērotākā izvēle, ja:
- cilvēks meklē ātru un īstermiņa risinājumu,
- šobrīd atrodas smagā psihiskā krīzē,
- ir izteikti kognitīvi vai psihotiski traucējumi bez stabilas medicīniskas ārstēšanas,
- nav iespējas regulāri apmeklēt terapiju vairākas reizes nedēļā.
Šādos gadījumos var būt piemērotāka cita terapijas pieeja vai kombinēta ārstēšana.
Kā notiek terapija?
1
Sākotnējā iepazīšanās un izvērtēšana
Notiek vairāku tikšanos laikā, kuru laikā psihanalītiķis iepazīstas ar pacienta dzīves vēsturi, grūtībām un motivāciju terapijai.
2
Terapijas ietvara noteikšana
Psihoterapeits un pacients vienojas par sesiju biežumu (parasti 3–5 reizes nedēļā), laiku, samaksu un citiem praktiskiem jautājumiem.
3
Brīvās asociācijas
Pacients tiek aicināts brīvi izteikt savas domas, sajūtas un fantāzijas bez cenzūras.
4
Neapzināto procesu izpēte
Analītiķis palīdz pamanīt atkārtojošos modeļus, konfliktus un emocionālās reakcijas.
5
Pārneses analīze
Tiek pētītas jūtas un attieksmes, kas terapijā veidojas pret analītiķi un atspoguļo iepriekšējo attiecību pieredzi.
6
Ilgtermiņa pārmaiņas
Pakāpeniski veidojas dziļāka pašizpratne, emocionāla stabilitāte un lielāka brīvība attiecībās un izvēlēs.
Terapijas ilgums
Psihoanalīze parasti ir ilgtermiņa process, kas var ilgt vairākus gadus.
Mentalizācijā balstīta terapija
Mentalizācija ir spēja izprast savus un citu cilvēku mentālos stāvokļus – domas, jūtas, vēlmes, nodomus – un saprast, kā tie ietekmē uzvedību un emocijas. Šī spēja palīdz cilvēkam labāk orientēties savās attiecībās, regulēt emocijas un pieņemt pārdomātus lēmumus darbā, attiecībās un ikdienas dzīvē.
Mentalizācijā balstīta terapija (MBT) ir zinātniski pamatota, strukturēta psihoterapijas metode, kas palīdz attīstīt un nostiprināt mentalizācijas spējas. Tā veicina labāku pašizpratni, emocionālo stabilitāti un veselīgākas attiecības ar citiem.
Metodes pamatprincipi
MBT galvenais mērķis ir stiprināt cilvēka spēju pamanīt, izprast un reflektēt par saviem un citu cilvēku iekšējiem pārdzīvojumiem, īpaši emocionāli sarežģītās situācijās.
Terapijas pamatprincipi ir:
- uzmanība uz “šeit un tagad” pieredzi,
- interese par savām un citu cilvēku domām un jūtām,
- atvērtība dažādiem skaidrojumiem un perspektīvām,
- neziņas pozīcija (gatavība nepārsteigties ar secinājumiem),
- drošas terapeitiskās attiecības veidošana.
Terapeits palīdz pacientam pamanīt brīžus, kad mentalizācija pasliktinās (piemēram, spēcīgu emociju vai konflikta laikā), un atjaunot spēju domāt par situāciju līdzsvarotā veidā.
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- spēcīgas un strauji mainīgas emocijas
- impulsīva vai pašdestruktīva uzvedība
- nestabilas attiecības
- bailes no pamešanas
- grūtības uzticēties citiem
- dusmu uzliesmojumi
- tukšuma sajūta
- pašvērtējuma svārstības
- pašsavainošanās vai pašnāvnieciskas domas
- identitātes neskaidrība
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
Mentalizācijā balstīta terapija sākotnēji tika izstrādāta robežpersonības traucējumu ārstēšanai, taču mūsdienās to izmanto arī:
- citu personības traucējumu gadījumā,
- cilvēkiem ar emocionālās regulācijas grūtībām,
- antisociālas uzvedības problēmās,
- darbā ar pusaudžiem un jauniešiem,
- ģimenes un pāru terapijā,
- cilvēkiem ar ilgstošām attiecību grūtībām.
MBT ir īpaši noderīga, ja cilvēkam ir grūtības saprast savas un citu cilvēku reakcijas stresa vai konflikta situācijās.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
MBT var nebūt piemērotākā izvēle, ja:
- cilvēks atrodas smagā akūtā psihiskā krīzē,
- ir aktīva psihoze vai smagi kognitīvi traucējumi,
- nav iespējas regulāri apmeklēt terapiju ilgākā laika posmā,
- nav motivācijas strādāt ar attiecību un emocionālajiem jautājumiem.
Šādos gadījumos var būt nepieciešama cita terapijas forma vai kombinēta ārstēšana.
Kā notiek terapija?
1
Sākotnējā izvērtēšana
Psihoterapeits iepazīstas ar pacienta grūtībām, dzīves situāciju un attiecību pieredzi, lai izvērtētu MBT piemērotību.
2
Drošas attiecības veidošana
Tiek veidota uzticama un paredzama terapeitiskā vide, kas veicina atklātību un refleksiju.
3
Mērķu noteikšana
Kopīgi tiek formulēti terapijas mērķi, kas saistīti ar emocionālo regulāciju un attiecību uzlabošanu.
4
Mentalizācijas prasmju attīstīšana
Sesijās tiek pētītas konkrētas situācijas, emocijas un attiecību notikumi, trenējot spēju domāt par iekšējiem pārdzīvojumiem.
5
Darbs ar emocionālām krīzēm
Terapeits palīdz atpazīt brīžus, kad mentalizācija pasliktinās, un apgūt veidus, kā to atjaunot.
6
Prasmju izmantošana ikdienā
Pacients pakāpeniski mācās pielietot mentalizācijas prasmes ārpus terapijas.
Terapijas ilgums
MBT parasti ir ilgtermiņa terapija (1–2 gadi vai ilgāk), ar regulārām sesijām.
Kognitīvi biheiviorālā terapija
Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) ir strukturēta un uz mērķiem vērsta psihoterapijas metode, kas palīdz izprast, kā cilvēka domas, emocijas un uzvedība ir savstarpēji saistītas. KBT pamatideja ir, ka psiholoģiskās grūtības bieži uztur noteikti domāšanas un uzvedības modeļi, kurus ir iespējams atpazīt un mainīt.
Šī terapijas pieeja koncentrējas uz pašreizējām grūtībām un praktiskiem risinājumiem, palīdzot cilvēkam apgūt jaunas prasmes, kas uzlabo pašsajūtu un funkcionēšanu ikdienā.
Mūsdienās kognitīvi biheiviorālā terapija ietver vairākus attīstības virzienus jeb “viļņus”. Pirmā un otrā viļņa KBT koncentrējas uz domu, pārliecību un uzvedības maiņu, savukārt trešā viļņa pieejas uzsver pieņemšanu, apzinātību un attiecības ar savām domām un emocijām. Pie tām pieder, piemēram, pieņemšanas un apņemšanās terapija (ACT), dialektiski biheiviorālā terapija (DBT), apzinātībā balstīta kognitīvā terapija (MBCT) un shēmu terapija. Konkrētā terapijas pieeja tiek pielāgota katra pacienta vajadzībām, grūtībām un mērķiem.
Metodes pamatprincipi
KBT mērķis ir palīdzēt saskatīt saikni starp domām, jūtām un uzvedību, kā arī mainīt disfunkcionālas domas, pārliecības un uzvedības modeļus, kas uztur psiholoģiskās grūtības.
Terapijā tiek izmantotas dažādas metodes, tostarp:
- kognitīvās tehnikas (domu atpazīšana un pārstrukturēšana),
- uzvedības stratēģijas un eksperimentēšana,
- problēmu risināšanas metodes,
- emocionālās regulācijas prasmes,
- strukturēts darbs ar mērķiem.
KBT ir aktīva sadarbība starp pacientu un terapeitu. Terapija tiek pielāgota katra cilvēka individuālajām vajadzībām un veicina spēju pašam tikt galā ar grūtībām arī pēc terapijas beigām.
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- trauksme, nemiers, panikas lēkmes
- fobijas un izvairīšanās uzvedība
- obsesīvi kompulsīvi traucējumi
- depresija un nomākts garastāvoklis
- zems pašvērtējums, pārmērīgs kautrīgums
- ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija, pārēšanās)
- atkarību problēmas
- miega traucējumi
- stress un izdegšana
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
KBT var būt piemērota, ja cilvēks:
- vēlas skaidru terapijas struktūru un mērķus,
- meklē praktiskus rīkus ikdienas grūtību pārvarēšanai,
- ir gatavs aktīvi iesaistīties terapijas procesā,
- vēlas koncentrēties uz konkrētu problēmu risināšanu.
KBT bieži tiek izmantota trauksmes traucējumu, depresijas, ēšanas traucējumu, atkarību, pašvērtējuma problēmu un stresa ārstēšanā.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
KBT var nebūt piemērotākā izvēle, ja:
- cilvēks vēlas padziļinātu ilgtermiņa darbu ar agrīno pieredzi un neapzinātiem procesiem,
- nav gatavības aktīvi strādāt starp sesijām,
- primāri nepieciešama krīzes intervences vai intensīva medicīniska palīdzība.
Šādos gadījumos psihoterapeits var ieteikt citu terapijas pieeju vai kombinētu ārstēšanu.
Kā notiek terapija?
1
Sākotnējā izvērtēšana
Psihoterapeits iepazīstas ar pacienta sūdzībām, simptomiem un dzīves situāciju, lai izprastu problēmu struktūru.
2
Mērķu un terapijas plāna noteikšana
Kopīgi tiek definēti konkrēti, sasniedzami terapijas mērķi un izstrādāts strukturēts darba plāns.
3
Domu izpēte
Tiek identificētas disfunkcionālas automātiskās domas un pārliecības, kas ietekmē emocijas un uzvedību.
4
Uzvedības analīze
Tiek pētīti uzvedības modeļi un izvairīšanās stratēģijas, kas uztur problēmas.
5
Tehniku pielietošana
Tiek izmantotas kognitīvās un biheiviorālās metodes, uzdevumi un eksperimenti, lai mainītu domāšanu un uzvedību.
6
Prasmju nostiprināšana un mājasdarbi
Pacients praktizē jaunās prasmes ikdienā, seko savam progresam un pārrunā pieredzi nākamajās sesijās.
Terapijas ilgums
KBT parasti ir īstermiņa vai vidēja ilguma terapija (vairāki mēneši), atkarībā no problēmas un mērķiem.
EMDR
EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing – ackustību desensibilizācija un atkārtota apstrāde) ir zinātniski pamatota psihoterapijas pieeja, kas palīdz cilvēkiem mazināt emocionāli sāpīgu notikumu ietekmi uz pašreizējo dzīvi. Tā tiek izmantota dažādu psihiskās un fiziskās veselības grūtību risināšanā, kas saistītas ar traumatiskām vai citām satraucošām pieredzēm.
EMDR balstās uz pieņēmumu, ka dažas atmiņas, kas nav tikušas pilnvērtīgi apstrādātas smadzenēs, turpina izraisīt spēcīgas emocijas, ķermeņa reakcijas un negatīvas pārliecības arī vēlākā dzīvē.
Metodes pamatprincipi
EMDR mērķis ir palīdzēt pacientam pārstrādāt emocionāli intensīvas atmiņas, lai tās neturpinātu izraisīt tik spēcīgu negatīvu ietekmi.
Terapijā tiek izmantota divpusēja (bilaterāla) stimulācija, piemēram:
- sekošana ar acīm speciālista pirkstiem vai gaismām,
- ķermeniski piesitieni vai vibrācijas,
- skaņas signāli.
Šī stimulācija aktivizē dabiskos informācijas apstrādes procesus smadzenēs un veicina adaptīvu pieredzes integrēšanu. Atmiņu atkārtota apstrāde palīdz uzlabot emociju regulāciju un spēju labāk tikt galā ar stresu.
Ar kādām grūtībām cilvēki visbiežāk vēršas?
Tipiskās sūdzības un simptomi:
- posttraumatiskā stresa simptomi (PTSS)
- trauksme, panikas lēkmes un fobijas
- intensīvas emocionālas reakcijas uz konkrētiem izraisītājiem
- murgi un miega traucējumi
- negatīvas pārliecības par sevi
- psihosomatiskas sūdzības
Kādos gadījumos šī pieeja var būt piemērota?
EMDR terapija var būt noderīga cilvēkiem, kuriem ir:
- traucējošas traumatiskas pieredzes vai PTSS simptomi
- emocionāli intensīvas atmiņas par pagātnes notikumiem
- trauksme, panikas sajūta vai fobijas
- garastāvokļa problēmas
- ķermeniskas sūdzības
- grūtības veidot vai uzturēt veselīgas attiecības
- sāpīgas domas vai negatīvas pārliecības par sevi un citiem
EMDR ir piemērota darbam ar konkrētām, identificējamām pieredzēm.
Kam šī terapija var nebūt piemērota?
EMDR var nebūt piemērotākā izvēle, ja:
- ir akūta psihoze vai aktīva apreibinošo vielu lietošana,
- nav pietiekamu stabilizācijas prasmju darbam ar traumām, piemēram, ir personības traucējumi, kompleksi PTSS vai izteikta disociācija (ar minētajām grūtībām drīkst strādāt īpaši apmācīti EMDR profesionāļi),
- cilvēks atrodas smagā, akūtā psihiskā krīzē (ar to drīkst strādāt īpaši apmācīti EMDR profesionāļi)
Šādos gadījumos vispirms var būt nepieciešama stabilizējoša terapija vai vairāk laika jāpavada EMDR terapijas sagatavošanas fāzē.
Kā notiek terapija?
1
Pacienta vēstures ievākšana
Tiek izpētīta pacienta pieredze un izstrādāts terapijas plāns, tostarp konkrētu atmiņu atlase.
2
Sagatavošana
Notiek resursu stiprināšana un emocionālās regulācijas prasmju apguve.
3
Konkrētas atmiņas novērtēšana
Tiek noteiktas konkrētas atmiņas sastāvdaļas – pārliecības, emocijas, ķermeniskās sajūtas.
4
Desensibilizācija
Ar bilaterālās stimulācijas palīdzību tiek mazināta emocionālā spriedze un veicināta atkārtota atmiņā ietvertās informācijas apstrāde.
5
Pozitīvas pārliecības instalācija (stiprināšana)
Tiek nostiprinātas adaptīvas domas par sevi.
6
Ķermeņa skenēšana (darbs ar ķermeņa reakcijām)
Tiek pētītas un integrētas ķermeniskās sajūtas.
7
Noslēgums
Sesijas beigās tiek stabilizēts emocionālais stāvoklis.
8
Atkārtota novērtēšana
Tiek pārskatīts progress un noteikts turpmākais darba virziens.
Terapijas ilgums
EMDR var būt īslaicīga vai vidēja ilguma terapija atkarībā no grūto pieredžu sarežģītības.
Kontrindikācijas psihoterapijai
Kontrindikācijas psihoterapijā ir apstākļi, kad psiholoģiskā ārstēšana nav efektīva vai var kaitēt pacientam. Galvenās kontrindikācijas ietver akūtas psihozes, smagus kognitīvos traucējumus (demenci), endogēnas slimības bez atbilstošas medikamentozas ārstēšanas un zemu motivāciju pārmaiņām. Dažkārt terapija nav piemērota krīzes brīžos, kad nepieciešama steidzama psihiatriska palīdzība.
Galvenās kontrindikācijas
Jāņem vērā, ka kontrindikācijas var būt relatīvas – atkarībā no psihoterapijas virziena un pacienta stāvokļa var tikt izvēlēta piemērotāka ārstēšanas pieeja.
Vēlaties atrast sev piemērotu psihoterapeitu?
Iepazīstiet mūsu psihoterapeitus un iegūstiet sev nepieciešamo palīdzību!