PAR LĀPA

Iepazīsimies! Šeit iespējams atrast mūsu biedrības mērķus, vēsturi, institūcijas un kontaktinformāciju. 

Kas mēs esam

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA) ir profesionāla ārstu organizācija un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) kolektīvais biedrs, kas apvieno sertificētus ārstus psihoterapeitus un psihosomatiskās medicīnas ārstus, kā arī kolēģus, kuri vēl atrodas profesionālās izaugsmes procesā. Asociācija dibināta 1991. gadā, un tai ir vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredze nozares attīstībā Latvijā.

Ar LĀPA biedru un veicinātājbiedru sarakstu var iepazīties šeit.

 

LĀPA darbības pamatā ir ārsta psihoterapeita profesijas standarti – specializācija psihoterapijā, profesionālā sertifikācija un nepārtraukta kvalifikācijas pilnveide. Asociācijai ir valsts uzticēta psihoterapeitu sertifikācijas funkcija sadarbībā ar LĀB Sertifikācijas padomi psihoterapijas specialitātē, kā arī būtiska loma profesionālās ētikas un labas prakses standartu ievērošanā un kvalitātes uzturēšanā.

 

Mūsu misija ir nodrošināt augstākos profesionālās kvalitātes standartus psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā Latvijā, stiprinot uzticamu, zinātniski pamatotu un pacientam drošu psihiskās veselības aprūpi.

Mūsu darbības virzieni

LĀPA aktīvi sadarbojas ar medicīnas un psihoterapijas profesionālajām organizācijām Latvijā un starptautiskā līmenī, tostarp ar Eiropas un ASV profesionālajām asociācijām.

 

Asociācija nodrošina ārstu psihoterapeitu nepārtrauktu profesionālo izglītību, organizējot seminārus, konferences un vasaras skolas, kā arī atbalstot ilgtermiņa apmācību un supervīziju procesu.

 

Vienlaikus LĀPA veicina sabiedrības izpratni par psihisko veselību, popularizējot zināšanas psihodinamiskajā psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā un mentālās veselības izpratnē kopumā. Mēs iestājamies par mūsdienīgu, zinātnē balstītu pieeju pacientu ārstēšanā, kur centrā ir drošība, profesionalitāte un cieņa pret cilvēku.

Mūsu mērķi

Profesionālā attīstība

Nodrošināt psihoterapeitu kvalifikācijas celšanu un mācību iespējas.
Kvalitātes standarti
Uzturēt augstus profesionālās prakses standartus un ētiku.
Sabiedrības izglītošana
Veicināt sabiedrības izpratni par psihoterapijas nozīmi un pieejamību.
Uzticama informācijas vide
Veidot skaidru, profesionālu un caurspīdīgu platformu gan sabiedrībai, gan speciālistiem.

Institūcijas

Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas vēlētās institūcijas 2023.g​

Gunta andžāne

prezidente

jānis Vītiņš

viceprezidents

Agita lazdiņa

atbildīgā sekretāre

Prezidente: Gunta Andžāne

Viceprezidents: Jānis Vītiņš

Atbildīgā sekretāre: Agita Lazdiņa

Anžela Kertudo
Diāna Lapsa
Velga Sudraba
Voldemārs Švarcs
Laura Valaine

Priekšsēdētājs: Voldemārs Švarcs

Priekšsēdētāja  vietniece: Velga Sudraba

Sekretāre: Ingūna Rudzīte

Dace Cerava
Silvija Lejniece
Ilze Treimane
Andis Užāns
Inta Zīle

Priekšsēdētāja: Silvija Lejniece

Valdis Briedis
Inta Kalniņa
Diāna Lapsa
Sandra Vītola

Priekšsēdētājs:  Jānis Ozols

Artūrs Ancāns  
Viktorija Delāta

Kontaktinformācija

LĀPA prezidente

Gunta Andžāne

e-pasts: [email protected]

LĀPA atbildīgā sekretāre

Agita Lazdiņa

e-pasts: [email protected]

Vēsture

LĀPA šodien

2026. gadā LĀPA ir 81 biedrs (sertificēti ārsti psihoterapeiti Latvijas Ārstu biedrībā) un 48 veicinātāji biedri.

Psihoterapeitu kvalifikācija asociācijā pastāvīgi pieaug, un sertifikācijas prasības tiek pakāpeniski paaugstinātas, un šobrīd ir sasniegušas Eiropas līmeni medicīniskajā psihoterapijā.
LĀPA ir vienīgā organizācija Latvijā, kas sertificē ārstus psihoterapeitus atbilstoši valsts likumdošanai.

Vēsturiskie pirmsākumi

1989: Profesionālās kopienas aizsākums

Pirmā Vispasaules Latviešu Ārstu kongresa Psihiatrijas sanāksmē Kanādas latviešu psihiatri — psihoanalītiķis Kaspars Tūters un ģimenes psihoterapeits Voldemārs Gulēns — aicināja kopā Latvijas ārstus psihoterapeitus un citus psihoterapijā ieinteresētus ārstus.

1990: Psihoterapeitu kluba izveide

  • Nodibināts Psihoterapeitu klubs, kas 5 gadus darbojās Rīgas 8. poliklīnikā dr. Daces Ceravas gādībā.
  • Klubam apvienojoties ar Rīgas Psihiatriskās slimnīcas psihoterapeitu grupu, radās pamats Latvijas Psihoterapeitu asociācijas izveidei.

LPTA dibināšana un attīstība

1991: LPTA oficiāla izveide

1991. gada 15. novembrī dibināta Latvijas Psihoterapeitu asociācija (LPTA).

Pirmā valde:

  • dr. Juris Batņa — priekšsēdētājs
  • dr. Māris Selga — priekšsēdētāja vietnieks
  • dr. Dace Cerava — atbildīgā sekretāre

Dibināšanas laikā:

  • 30 ārsti psihoterapeiti
  • 56 veicinātāji biedri (ārsti, psihologi, pedagogi, studenti)

Sākotnējā psihoterapijas apmācība

  • Lielākā daļa ārstu bija specializējušies psihiatrijā un papildus mācījušies PSRS pēcdiploma psihoterapijas kursos (Ļeņingradā, Maskavā, Harkovā, Rostovā).
  • Psihoterapija bija psihiatrijas apakšspecialitāte, un valsts apmaksātas psihoterapeitu vietas bija daudzās medicīnas iestādēs.

Galvenās ārstēšanas pieejas 90. gadu sākumā:

  • racionālā psihoterapija
  • suģestīvā psihoterapija (hipnoze, autogēnais treniņš)
  • eklektiskā pieeja
  • kognitīvās terapijas un uzvedības terapijas tehnikas
  • geštaltterapija
  • eksistenciāli humānistiskā terapija
  • grupu terapija

un medikamentozā terapija.

Starptautisko speciālistu ienākšana pēc “dzelzs priekškara” krišanas

90. gados Latvijā regulāri ieradās Rietumu psihoterapeiti, kas sniedza ieskatu par pasaulē plaši lietotiem dziļākiem psihoterapijas virzieniem.

Profesionālās izglītības nostiprināšanās

1992–1995: Zviedrijas Eskilstūnas kurss

  • 24 Latvijas psihoterapeiti apguva pamata kursu psihoterapijā (galvenokārt, psihodinamiskais virziens).
  • Iniciators – Zviedrija latvietis Andrejs Ozoliņš, pasniedzēji arī – Markku Hirn, dr. Karl-Erik Magnusson – LĀPA Goda biedri.

1993: Psihoterapija kļūst par patstāvīgu ārstu pamatspecialitāti

  • Atšķiršana no psihiatrijas deva attīstības iespējas.
  • Tomēr psihoterapija nonāca ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu groza, kur diemžēl tā nav arī šodien.

Sertifikācija no 1993. gada

  • Darbu sāk LPTA Sertifikācijas eksāmenu komisija.
  • LĀB izsniedz psihoterapeita sertifikātus.
  • 1994. gadā sertificēti pirmie 14 psihoterapeiti, jo PSRS izglītība vairs neatbilda jaunajiem kritērijiem.

 

1994: Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas kursa (vēlāk katedras) izveide Latvijas Medicīnas akadēmijā (LMA, tagad RSU)

Katedru vadīja docente, medicīnas zinātņu doktore dr. Gunta Ancāne, strādāja arī dr. Zaiga Blaua, dr. Voldemārs Švarcs, vēlāk dr. Artūrs Utināns un dr. Arkādijs Pancs.
Medicīnas studenti uzzināja par slimību bio-psiho-sociālo modeli. Šeit uzsākta pēcdiploma apmācība psihoterapijā.

Vadības izmaiņas un izglītības paplašināšanās

  • 1994: LPTA priekšsēdētāja – doc. dr. Gunta Ancāne, sertifikāciju vada dr. Arkādijs Pancs.
  • 1995-1998: LPTA biedriem pieejama personīgā terapija 100-140 stundas Rīgā pie igauņu psihoanalītiskiem terapeitiem – Andres Adams, Endel Talvik, Sergei Tiganik.
  • 1996: izveidota Ētikas komisija; 1998 – LPTA Ētikas kodekss, izstrādāts dr. Andreja Ancāna vadībā.
  • No 1994. gada Latvijas psihoterapeiti sadarbojas ar Eiropas Psihoanalīzes Federāciju (EPF) un Starptautisko Psihoanalīzes asociāciju (IPA), kas organizē Vasaras skolas un seminārus Austrumeiropas valstu kolēģiem, kuri meklē iespējas kļūt par psihoanalītiķi. Austrumeiropas komiteja, vēlāk Han Groen Prakken Psihoanalīzes institūts Austrumeiropas valstīm (PIEE) organizē apmācības psihoanalīzē ārzemēs (intervijas, personīgo psihoanalīzi pie IPA apmācības analītiķiem, teorijas un tehnikas seminārus, supervīzijas).
  • 1995-1998: Ģimenes sistēmas terapijas apmācība Vācijas speciālistes Linde von Keyserlingk vadībā Rīgā.
  • 1996 – 1999: Grupu analīzes apmācība 5 kolēģiem Lietuvā Norvēģijas un Holandes speciālistu vadībā. 
  • 1997-2000: 2.pakāpes apmācība Psihoanalītiskā psihoterapijā 12 kolēģiem Zviedrijas Karolinska institūtā, pasniedzējas – Monica Anderson, Vija Brunius, Birgitta Elmquist – LĀPA Goda biedres.

LPTA izaugsme un profesionālais tīkls

1998. gads

  • 17 īstenie biedri, 59 veicinātāji biedri.
  • Aktīvas sekcijas: 
    • psihoanalītiskās psihoterapijas
    • psihoanalīzes attīstības
    • grupu psihoterapijas.
  • Supervizori: doc. dr. Gunta Ancāne, dr. Andrejs Ancāns, dr. Juris Batņa, dr. Zaiga Blaua, dr. Dace Cerava, dr. Inga Millere, dr. Arkādijs Pancs, dr. Anita Plūme, dr.Voldemārs Švarcs, dr. Artūrs Utināns.

 

1999. gads

LPTA paplašina nosaukumu:
Latvijas Psihoterapeitu (psihodinamisko psihiatru un psihosomatiskās medicīnas ārstu) asociācija.

Tajā pašā laikā daļa kolēģu izveido Latvijas Psihoterapeitu biedrību, uzskatot, ka psihoterapijai jābūt ārpus medicīnas.

2000–2009: Psihoanalīzes virziens

  • 8 psihoterapeiti pakāpeniski iesaistās Starptautiskās Psihoanalīzes asociācijas (IPA) apmācībās.
  • 2005: pirmais Latvijas psihoanalītiķis – dr. Arkādijs Pancs.
  • 2009: vēl 5 LPTA biedri ir psihoanalīzes kandidāti: dr. Voldemārs Švarcs, dr. Dace Cerava, dr. Indra Upmiņa, dr. Silvija Lejniece un psihologs Viktors Ozoliņš.

 

2001–2003: Stokholmas Psihoterapijas Apmācības Akadēmijas (SAPU) 3.pakāpes programma un personīgā terapija

  • 9 psihoterapeiti apgūst EFPP standartiem atbilstošu programmu.
  • 8 psihoterapeiti iziet 50 stundu personīgo terapiju Rīgā pie Mihaela Šebeka (Čehijas Psihoanalīzes institūts).

LPTA 2002–2012

2002

  • 33 īstenie biedri un 33 veicinātāji.
  • Priekšsēdētājs – dr. Andrejs Ancāns, sertifikācijas komisijas vadītājs – dr. Artūrs Utināns, atbildīgā sekretāre – dr. Tija Vanaga.

2005

  • 39 īstenie biedri, 18 veicinātāji.
  • RSU psihodinamiskās psihoterapijas apmācību vada asociētā profesore dr. Gunta Ancāne un asistents dr. Artūrs Utināns.
  • Izveidota specializācija grupu psihodinamiskajā psihoterapijā (dr. Tija Vanaga, dr. Andrejs Ancāns).

2005–2008

  • 18 psihoterapeiti apgūst bērnu un pusaudžu psihoanalītisko psihoterapiju Somijas speciālistu vadībā Rīgā.
  • IPA psihoanalītiķis Kari Tuhkanen, Somijas – Baltijas Pusaudžu Psihoterapijas biedrības vadītājs uzsāk apmācības psihoanalīzi un vada ilgtermiņa personīgās terapijas vairākiem psihoterapeitiem Rīgā.
  • Latvijā organizēta Zīdaiņu Mentālās Veselības Pasaules asociācijas konference (dr. Zaiga Blaua sadarbībā ar Elizabeti un Kasparu Tūteriem no Kanādas). 

2008

  • LPTA priekšsēdētāja – dr. Tija Vanaga, atbildīgais sekretārs – dr. Valdis Briedis.
  • 14 psihoterapeiti iegūst tiesības vadīt personīgo apmācības psihoterapiju.

2011

  • LPTA priekšsēdētājs – dr. Dainis Balodis, atbildīgā sekretāre – dr. Gunta Andžāne.

LĀPA izveide un mūsdienas

2012: LĀPA dibināšana

2012. gada 15. februārī LPTA biedru pilnsapulce nolemj izveidot Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociāciju (LĀPA) – juridiski patstāvīgu organizāciju un Latvijas Ārstu biedrības kolektīvo biedru.

LĀPA vadība

  • 2014–2018 – prezidente dr. Tija Vanaga
  • kopš 2018. gada līdz šim brīdim – prezidente dr. Gunta Andžāne

Autori un papildinājumi

Raksta autore: dr. Dace Cerava – LPTA atbildīgā sekretāre (1991–2002)

Papildinājumi: dr. Valdis Briedis (atbildīgais sekretārs, 2008), dr. Eva Tarasova (valdes locekle 2012), dr. Andis Užāns (valdes loceklis 2020)