Ko darīt, ja meitai ir slikti??? manai meitai ir 26 gadi, meitiņai 3.Gadu atpakaļ viņa apmeklēja psihiatru, jo biju pamanījusi būtikus personības traucējumu pazīmes- viņa pavisam lēni un nemanāmi bija palikusi "dīvaina". Kad pienāca laiks testam, viņa kategoriski noliedza savu slimību un atteicās, jo "mamma viņu gribot iztaisīt par traku un ielikt klīnikā.. patreiz ir tā, ka viņa visiem izliekas ļoti aizņemta, nesazvanāma, enerģiska, pacilāta un īsajos tikšanās brīžos ar cilvēkiem izliekas ideāla un vesela. Tikai es kā mamma zinu, kas notiek patiesībā...praktiski varu teikt, ka viņas attiecības ar pasauli ir pilnīgi sajukušas, viņas domas, darbi, sajūtas ir pilnīgi atdalītas viena no otras.KO man darīt, ja redzu, ka man meita nav vesela un paliek sliktāk, bet ārstēties atsakās?

Izlasot Jūsu uzrakstīto, radās iespaids, ka esat satraukusies par meitas psihisko stāvokli, un, jūsuprāt, viņai noderētu speciālista konsultācija. Tajā pat laikā, liekas, ka saprotiet , ka Jūsu meita palīdzībai nesaskata vajadzību. Ko varu teikt šajā sakarā! Man šķiet, ka palīdzēt var tam cilvēkam, kurš to vēlas. Dažkārt atbalsts un sapratne nepieciešama apkārtējiem. Viņiem mainot attieksmi, situāciju var mainīt. Man ir ierosinājums, var būt Jums pašai derētu konsultācija pie laba speciālista, kurš palīdzētu Jums noorientēties, rast izpratni, atbalstu un mieru Jūsu smagajā situācijā.

Kāpēc citi mani nesaprot? Man ir tada problema, ka sadzivot ar citiem cilvekiem, ja vini mani neizprot?Mana gariga pasaule ir loti specigaka, un man Dievs daudz ir iedevis gan prata zina,gan visa pareja,bet citi to nesaprot, un to saprot tikai retais cilveks,kuram ir lidzigi.Man apnicis muziig visiem teikt,dari to,dari siot, nu apnciis komandet, kaitina ka vini pasi neko nesaprot.Man ir divus menesus veca meitina, atbrauc ciemos kads drauga rads tad komande dari tur ta un sita, mani tracina ka komande, es pati zinaus kas manam bernma ir vajadzigs. Piemeram drauga masa nak klat bernma nopipejusies rokas nenomazga utt, mani tas tracina,ka man jasaka ej nomazga rokas,pieaugusai sievietei kurai pasai divi berni, nu ta tracina vienkrasi, ka nesaprot tik ikdieniskas lietas.Ja mani tas tracina, vinai liekas tas tirakais sikums.Es tik atri aizsvilos par to visu.Man nepatik ka benru staipa visu laiku pa rokam,maza sak nikoties jo vinai ari tas nepatik,es saku lai liek gultina, ka vinai nepatik, bet draugam masa uzreiz saka ,ne varbut vinai kas sap. Nu ta kaitina, es tad labak zinu kas manam bernam ir un kas nav. Ka lai sadzivo ar to, ja cilveki nesaprot normalas ,pieklajigas ikdienas lietas,un ka viniem tas ir jasaka un visu laiku jaaizrada

Virspusēji runājot, cilvēki ir dažādi. Ir cilvēki, kas reaģē uz lietām savā dzīvē daudz atšķirīgāk, nekā mēs. Labākais veids, kā justies mazāk kaitinātai, ir akceptēt otru, kāds viņš ir. Jo mazāk iesaistīsieties garās sarunās ar cilvēkiem, kas Jums nepatīk, jo mazāk jutīsieties kaitināta. Iespējams, nav vērts „dzesēt muti", ja Jūs redzat drauga māsu tikai vienu reizi mēnesī. Izrunāt to, kas Jums ir pieņemams, kas nē, vajadzētu vienīgi ar tiem, kas Jums ir ļoti tuvi un ar ko dzīvojat kopā. Sakiet drauga māsai stingri, bet laipni, kas Jums nepatīk, nezaudējot savaldību. Domāju, viņa Jūs sapratīs. Bet varbūt ir vērts mēģināt saprast, kas notiek ar Jums, ka jūtaties tik ļoti aizkaitināta un nesaprasta attiecībās ar citiem, kāpēc tas Jūs tā ievaino un sāpina. Iespējams, atbilstoši savai personības struktūrai un savai iekšējās pasaules uztverei, ko veidojušas attiecības ar vecākiem pagātnē, varbūt iedzimtība vai kāda psiholoģiska trauma, Jūs sevi uztverat kā gudrāku, pārāku, izcilāku un perfektāku un reizē citus cilvēkus kā dumjākus un neizglītotākus, kas „nesaprot normālas, pieklājīgas un ikdienišķas lietas". Domāju, jo nedrošāk un nepārliecinātāk jūtaties Jūs, jo apkārtējie cilvēki Jūsu acīs kļūst kaitinošāki un tracinošāki (savas izjūtas Jūs pārnesat uz viņiem)un Jūs pati sev - izglītotāka un pārāka -„mana garīgā pasaule ir ļoti spēcīgāka un man dievs iedevis gan prāta ziņā, gan visā pārējā". Jums ir ļoti grūti dzīvot šādā pasaulē, Jūs meklējat ideālos cilvēkus, ideālo pasauli, bet atkal un atkal viļaties. Patiesībā jau cilvēki Jums apkārt nav ne tik dumji un ne tik neizglītoti. Jūsu priekšstats un Jūsu fantāzijas par viņiem ir maldīgi. Lai justos labāk, ir jāpieņem, ka problēma ir Jūsos, ne viņos. Ir jāmaina šī sevis un citu uztvere - jāmaina iekšējā pasaule, kurā cilvēki Jums šķiet sliktāki, nekā ir patiesībā. Jūs esat pelnījusi baudīt šo dzīvi, tādēļ silti ieteiktu apmeklēt psihoterapeitu, kas strādā ar psihodinamisko un psihoanalītisko metodi. Regulāra un ilgstoša terapija palīdzēs Jums justies labāk.

Kāpēc bisu laiku ir bailes, ka notiks kas slikts? Visu dienu jūtos, ka drīz tiešām notiks kaut kas slikts. Jūtos vājš, liels nogurums. Loģiskā domāšana atslēdzas. Bailes un stress... 100% pārliecināts, ka kaut kam jāgatavojas, drīz tiešām notiks kau kas slikts! Saņēmu īsziņu no māsas - "Svieks. Man jau labu laiciņu ir sajūta, ka kaut slikts notiks! Ar tevi vis kārtībā?" Pēc laiciņa satiku māsīcu un viņai tieši tāda pate sajūta visu dienu. Neviens jau iepriekš nezinājām, kā jūtamies, atklājām to visu reizē. vai tā ir tikai sakritība?

Kaut kas slikts (gluži tāpat kā kaut kas labs) ar mums visiem notiek ik dienas. Tāda ir dzīve! Atšķirīgi ir tas, ko mēs katrs saprotam ar vārdu "slikts" - izlijusi kafija? zaudēta nauda? iesnas un temperatūra? šķiršanās? Un - kas vienam labs, otram slikts. Kaut vai trīs dienu snigšana ... bērniem prieks (laime!), bet sētniekiem un autobraucējiem nelaime. Noteiktas personības struktūras cilvēki vairāk saredz "slikto" un dzīvi uztver pesimistiskāk. No tāda viedokļa raugoties varētu minēt, ka Jūsu ģimenē cilvēki ir samērā pesimistiski un glāzi redz pustukšu, nevis puspilnu. Jūs esiet tādu jūtu varā kā bailes, kauns, vaina ... ja tas ir kļuvis traucējoši, jāmeklē palīdzība pie speciālista. Vēl tikai varētu piebilst, ka cilvēka ārējā realitāte ir tiešs iekšējās realitātes atspulgs. Iespējams, ka "sliktais" sakņojas Jūsu paša personībā, tikai Jūs to vieglāk spējat saredzēt un uztvert kā kaut ko no ārpuses nākošu.

Vai varat man palīdzēt, ja meita grib būt zēns? Man ir pusaudze meita, 16. gadi, kura nevar samierināties un pieņemt savu dzimumu, izmaiņas augumā un sievietes īpatnībās. Viņa ir ieņēmusi galvā, ka vīriešiem ir vieglāka dzīve, vairāk atļauts. Sākusi ģērbties kā zēns, mājās negrib, ka saucam viņu īstajā vārdā, uz ielas uzvedas kā zēns. Interesējas par dzimuma maiņu! Šo ideju viņai ir pasviedusi kāda ārzemju "draudzene", un meita tagad iedomājusies, ka arī viņa var būt zēns. Esmu panikā, jo nezinu, kas notiks tālāk. Vai varat palīdzēt?

Pusaudža vecumā identitāte (tajā skaitā dzimumidentitāte) tikai veidojas. Mainoties ķermenim, parādās arī ļoti daudz jūtu saistībā ar tā fiziskajām pārmaiņām un to nozīmi, kāda tiek piešķirta vienam un otram dzimumam. Varbūt pati nojaušat, kāpēc Jūsu meitai ir priekšstats, ka vīriešiem ir vieglāka dzīve, viņiem vairāk atļauts. Kāpēc viņa grūti samierināties, ka viņa top par sievieti? Ja Jums izdotos mierīgā gaisotnē uzklausīt meitu, noskaidrot, kas īsti ir šādu viņas domu pamatā, iespējams, jautājums zaudētu savu nozīmi viņas (un arī Jūsu) acīs. Ja tas neizdodas, tad būtu 2 risinājumi: 1) kopā ar meitu dodaties pie kāda no ārstiem- psihoterapeitiem, kas ir specializējies darbā ar pusaudžiem, 2) pati konsultējaties ar ārstu- psihoterapeitu, lai, atbrīvojusies no panikas, varētu palīdzēt meitai pārmaiņu procesā.

Kā izturēties, ja draugs apmekle seksa čatu? Man ir tāda ne visai patīkama problēma. Es ar savu patrneri jau esam kopa vairak ka 4 gadus. Problema tāda kad jau vairak kā gadu esmu atklajusi ka skatas pornogrāfiju, sakuma mani tas izbrīnija, izrunajamies teicu ka nav man iebildumu, bet jau tagad vairakus menesus vins neskatas pornografiju bet apmekle majas lapas kuras ir web live sex cats kura savieno ar izeveleto meiteni.Labi, es neko neteiktu, ja vinjs to daritu kad nav manis nav, bet vinjs to dara kad esmu majas, un diez gan biezi

Pirmā doma, lasot pirmos Jūsu rakstītos teikumus, būtu savstarpēja izrunāšanās. Lasot tālāk Jūsu rakstīto, saprotu, ka esat runājuši un Jūs esat teikusi, ka Jums nav iebildumu. Šķiet, ka tieši tā, subjektīvi to ir uztvēris arī Jūsu draugs. Jo, ja nav iebildumu, tas arī nozīmē, ka nav iebildumu, un tās ir durvis uz atļaušanos. Bieži ir tā, ka ar vienu sarunu nepietiek. Un, ja jau jautājat, pieļauju domu, ka Jums tomēr ir iebildumi. Cik ļoti tajā, kā Jūs jūtaties, kaut ko mainītu tas, ka Jūsu partneris čatotu sex čatā, kad Jūs neesat mājās, bet Jūs par to zinātu? Aiz šī jautājuma par paralēlajām virtuālajām attiecībām, iespējams slēpjas daudzi citi Jums emocionāli sāpīgi jautājumi - par Jūsu attiecībām, uzticēšanos, Jūsu abu dzīvi, nākotni, seksuālo dzīvi, kuru partnera aktivitātes, visticamāk, nevar neietekmēt. Varu Jums ieteikt apmeklēt psihoterapeitu kā pārim vai arī Jums individuāli, lai izprastu Jūsu situāciju, un meklētu un atrastu atbildes par notiekošo Jūsu dzīvē un jūtās.

Ka atgūt potenci? Vēršos pie jums pēc palīdzības jo nesaprotu kas ar mani notiek. Man ir 33. ir ģimene, mājas, darbs, viss itkā ir kārtībā, bet ne seksuālajā jomā, pirms diviem mēnešiem seksu gribēju kā jauns puišelis, bet tad pēkšņi tas viss nogriezās kā ar nazi, nestrādā neviena fantāzija, sajūta ka kaut kas kautko bloķē liekas neaiziet informācija uz leju par gaidāmo baudu, pat orālais sekss nešķiet uzbudinošs, pirms diviem mēnešiem sieviņai atlika tikai pačukstēt un no gaidām vien jau viss notika. Rodas sajūta ka esmu kautkur pazaudējies, nav manī šīs seksuālās iztēles. Kā lai viņas atgūstu?

Seksuālās attiecības ir daļa no savstarpējām attiecībām vispār. Jūs esat konstatējis šīs izmaiņas un tas Jūs būtiski satrauc, tāpēc būtu svarīgi saprast, kas ir šo traucējumu cēloņi. Izmaiņas var radīt dažādi iemesli, gan paaugstināts stresa līmenis, depresīvas domas vai stāvokļi, fiziskas saslimšanas, garastāvokļa svārstības utt. Tas ir ārsta psihoterapeita kompetences jautājums. Es ieteiktu vizīti pie Dr.Med. Daiņa Baloža vai dr. Elmāra Vārpas, kuri ir seksologi, seksopatologi, psihoterapeiti vai varat izvēlēties kādu ārstu no saraksta [www.arstipsihoterapeiti](http://www.arstipsihoterapeiti/) un vienoties par vizīti.

Vai vīrs maina seksuālo orientāciju? Vīrs sūdzas ka es viņu nepieņemu tādu, kāds viņš ir Esam precēti 15 gadus. Vienīgā nesaskaņa, kura mūs moka, ir seksuālā nesaskaņa. Man mazāk gribas, viņam ļoti gribas. Pirms apm. 10 gadiem pamanīju viņa pirmās noslieces uz vīriešiem. Pa visiem šiem gadiem piedzīvoju tādas situācijas, kuras norāda, ka viņš vēlas intīmas attiecības ne tikai ar sievietēm. Pēdējos pāris gadus vīrs intensīvi “pieprasa” sex trijatā. Es negribu. Kārtējā strīda laikā nonācām pie secinājuma, ka vajag mums speciālista palīdzību, lai varam atrast zelta vidusceļu mūsu intīmajā dzīvē. Parādījās tāda, kā otra elpa dzīvotpriekam, bet tā strauji izzira, kad uzķēru vīru sex iepazīšanās portālā meklēdams sev transseksuālus un transvestītus. Tad viņš negribīgi atzina, ka vēlas izmēģināt vīrieša ķermeņa garšu. Lai arī viņš mani mīl, šķirties no manis nevēlas un atteikties no savām sex vēlmēm arī negrib. Izšķirties starp manīm un savu iegribu viņš netaisās.Viņš jau tik ļoti ir aizrāvies ar savu iekāri, ka neņem vērā manas jūtas, emocijas, pārdzīvojumus, sāpes un ka dara neapzināti pāri savai ģimenei ( pagaidām bērni vēl neko nezin ). Šis gadījums ir pārkāpis visas manas robežas un laikam principus. Bet tomēr manī runā divas persona. Viena labā, kura saka, ka var kaut ko mainīt. Otra sliktā, kura pilnībā aiztumšoja manu atmiņu par jaukajiem mūsu dzīves brīžiem. Varbūt es būšu egoiste pret sava vīra izvēli, bet tomēr: vai var viņam no galvas izmest šīs iegribas? Es gribu viņu atpakaļ. Vai tiešām var 40 gados orientācija mainīties? Vai vēlāk būs vēl trakāk ( ģērbšanās sieviešu drēbēs, dzimumorgānu operācijas) ?

Šai sarežģītajā situācijā, kurā Jūs ar vīru atrodaties, es atļautos izdalīt trīs daļas. Viena ir Jūsu uzdotais jautājums par Jūsu vīra seksuālo orientāciju. Šeit atbildēt var skaidri - tā nemainīsies. Kā būs tālāk? Vai ar viņa seksuālajām vēlmēm viss būs tāpat, kā līdz šim vai "vēl trakāk", diemžēl atbildēt nav iespējams. Tas ir ļoti atkarīgs no Jūsu vīra, tādēļ bez viņa redzējuma šeit nekādi neiztikt. Otra, tikpat svarīga daļa, ir jautājums par Jūsu pašas vēlmēm. Arī seksuālajām. Bet ne tikai. Jūsu vēlme atgriezt vīru tādu, kādu Jūs viņu iepazināt, diemžēl nav piepildāma. Jūs esat bijuši pietiekami godīgi viens pret otru lai vīrs varētu savu slēpjamo daļu Jums atklāt. Un tas ir labi. Tomēr šeit svarīgi redzēt, ka arī Jūsu seksualitāte it tiesīga labi justies. Vai varat brīvi un atklāti runāt par savām pašas vēlmēm? Vai redzat arī vīra rūpes Jūsu labsajūtu? Vai arī pati par to rūpējaties? Un trešā daļa ir jautājums par Jūsu attiecībām. Jūsu jautājumā skaidri redzams, ka Jūsu vīram ir taisnība - Jūs viņu tiešām nepieņemat tādu, kāds viņš ir. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka šai situācijā ir kaut kas nepareizs. Dažreiz dažās attiecībās kāds no partneriem parāda sevī ko tādu, ko otrs nav spējīga pieņemt lai arī cik ilgi ar sevi strādātu. Tad tiešām var likties, ka visam līdzšinējam nav jēgas, ka kopā gūtais un paveiktas nav graša vērts. Tā protams nav taisnība un Jūsu labās atmiņas no pieredzes neviens neizdzēsīs. Tomēr Jūsu vēstulē nav grūti pamanīt arī to, ka gan Jūs, gan Jūsu vīrs vēlaties attiecības saglabāt. Un man šķiet, ka šeit bez palīdzības no malas nekādi neiztikt. Aicinu jūs vēlreiz aiziet pie speciālista (tās būs vairākas reizes), lai drošā vidē kopīgi saprastu - kādas attiecības Jūs turpināsiet un kādas nē.

Kādēl vēlme pēc tuvības ar sievu ir tkai tad, ja vinai biji sekss ar citu? Nav vēlmes pēc intīmas tuvības ar sievu.Šāda vēlme rodas tikai tad,ja sievai pirms manis ir bijusi tuvība ar citu vīrieti.Nav arī intereses pret citām sievietēm,tikai sieva.Sieva zin par šo manu "dīvainību" un cenšas manis dēļ,viņas partneru skaits mērāms desmitos,bet vai tas ir normāli?Vai ir vajadzība ko "labot"?Šāds uzvedības modelis un seksuālās attiecības ir pieņemamas mums abiem,bet iekšā tomēr kaut kas grauž.Esmu pārliecināts,ka sievai tas neraisa nepatiku,bet neesmu pārliecināts,ka patīk

Visu, kas attiecas uz pāra intīmajām (t.sk.seksuālajām) attiecībām, nosaka un limitē tikai paši šo attiecību dalībnieki. Protams, ja viņi ir pilngadīgi un rīcībspējīgi, nenodarot kaitējumu viens otram, nepārkāpjot likuma robežas. Ja tas ir tā un šāds attiecību modelis jūs apmierina, nav pamata satraukumam. Tai pat laikā Jūsu rakstītajā ir bažas par to, kā notiekošo uztver Jūsu sieva... Lai par šo rastu skaidrību, acīmredzot ir vajadzīga palīdzība. Tas ļautu saprast gan savas uzvedības iemeslus, gan to, kāda ir Jūsu sievas attieksme. Ja tas saskan ar Jūsu sajūtām, izvēlaties speciālistu vai nu mūsu mājaslapā, vai arī ārpus tās un vienojaties par konsultāciju klātienē. Citādā veidā diez vai būs iespēja palīdzēt.

Vai man ir iespējama pilnvērtīga intīmā dzīve? Domāju, ka bērnības pārdzīvojumi uz mani ir atstājušas dziļu iespaidu. Arī intīmās attiecībās. Es nevaru atslābināties, lai sasniegtu o.... Saprotu, ka pie tā vainīga zemapziņa... Vai to iespējams labot un pie kāda profesionāļa man būtu jāvēršās?

Ar vislielāko varbūtību Jūsu problēma ir koriģējama un pilnvērtīga intīmā dzīve varētu būt pieejama arī Jums. Konkrētības trūkumam pamatā pilnīgs informācijas trūkums par Jums... Atliek vien noskaņoties uz darbu un izvēlēties sev piemērotāko palīgu šī mērķa sasniegšanai. Manā skatījumā labākais variants ir ārsts (psihoterapeits), vēlams ar seksologa specializāciju. Svarīga, protams, ir arī darba pieredze un uzticēšanās šim cilvēkam.

Ko darīt, ja jūtos kā meitene? Esmu puisis 16 gadi, neerti jutos savā ķermenī, jutu ka esmu meitene, ko darīt?

Viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu "Ko darīt..." nav iespējams, jo runa ir par ļoti personīgu un emocionāli sarežģītu jautājumu. Iespējams, ka jautājums ir par dzimuma neskaidrību, vai arī par dzimuma disforiju, jebkurā gadījumā nākas saskarties ne tikai ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, bet arī ar domām un pārdzīvojumiem par apkārtējo reakciju, vai arī, iespējams, ka jau tāda ir izjusta. Lai kā Tu izlemtu risināt vai sadzīvot ar šo situāciju, es ieteiktu aprunāties ar speciālistu - ārstu-psihoterapeitu vai bērnu un pusaudžu psihiatru un mēģināt saprast - kas tieši Tevi satrauc un tad domāt par to "ko darīt". Lai ko Tu izlemtu, galvenais ir dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un realizēt savus sapņus, ieceres, mīlēt un būt mīlētam. Ko darīt, ja sieviete nevēlas mīleties?

Grūti kau ko tādu prasīt , ko darīt ja sieviete nevēlas mīlēties?? Man 28 gadi mes dzīvojam kopā jau 5 gadus , mums ir 4 gadus vecs puisis 🙂 No sakuma mums viss bija labi , pat perfekti, es domāju nu vot es to īsto atradu! Tad piedzima mums dzekins , bet viņai bija grieziens , nedzemdēja dabiski , mes bijām laimīgi , ka mums vis forši sanāk, un tad vis sākās ,es negribu,nevēlos ,un tll.jai pagāja 4 gadi, mums bija moz 5 reizes, par seksu vinai nepatīk runāt,ko darīt man ??

Saprotu Jūsu izmisumu, jo šai jomā Jums nākas sastapties ar nesaprotamu atraidījumu no, iespējams, tuvākā cilvēka savā dzīvē. Pie kam, tas notiek atstājot Jūs neizpratnē par iemesliem... Rezultātā cieš viena no svarīgākajām jomām dzīvē - seksuālā. Situācijās, kad nesapratne ir problēmas pamatā, labākais risinājums ir pāru terapija, kad jums ir kāds, kas palīdz vienam otrus sadzirdēt un saprast. Ja nu kādu iemeslu dēļ tā nav iespējama, varu ieteikt meklēt psihoterapeita, seksologa vai kāda cita Jums uzticama starpnieka palīdzību vienam. Tas noteikti ļaus labāk saprast sevi, varbūt arī Jūsu partneri.

Negribu bērnus, bet vīrs grib. Ko tālāk? Es bērnus nekad neesmu gribējusi, vīrs ļoti, savu veidokli jau pateicu attiecību sākumā. Pirms 2iem gadiem pārkāpu sev pāri, ļaujot visam ritēt savu gaitu-līdz šim , paldies Dievam, nekas nav noticis! Veicām visādas pārbaudes, lai parādītu, ka tā nav vīra vaina. Bet ar katru brīdi saprotu, ka es to tik ļoti nevēlos, ka tas mani dzen izmisumā. Saņēmos pateikt to vīram, bet viņš ir tik satriekts. Varbūt Jums ir kāds ieteikums kā tagad rīkoties tālāk ?

Jūsu gadījums tiešām ir nopietns un prasa lielāku iedziļināšanos. Šeit atbildēšu tikai uz Jūsu uzdoto jautājumu. Jūs rakstāt, ka Jums pašai ļoti būtisku uzskatu par sevi un savu nākotni nav izdevies pateikts gana "skaļi" un otram saprotami. Rezultātā vīrs ir satriekts. Ir divi ceļi, kurus Jums iespējams iet šai situācijā - viens ir: atzīt šo faktu un meklēt atbildi uz jautājumu: "kādēļ tā noticis?" un "vai tā ir kāda man raksturīga rīcība?". Šo atbildi Jums palīdzēs atrast psihoterapeits un tas neizbēgami uzlabos Jūsu spējas būt attiecībās. Otrs ceļš - kopā ar vīru apmeklēt pāru terapeitu. Tas palīdzēs atrast veidu kā jūsu abu atšķirīgais skatījums var sadzīvot ar jūsu laulību, jo tas tiešām ir iespējams.

Kāpēc vīriešiem patīk vecākas ? No psiholoģijas viedokļa - kāpēc jauniem vīriešiem (ne visiem, protams) patīk vecākas sievietes, mammas vecumā, vēlas seksu ar vecākam sievietēm

V ēlme veidot pāra attiecības piemīt ikvienam. Tas, kā iedomājamies savu partneri, atkarīgs gan no iedzimtiem, gan dzīves laikā iegūtiem priekšstatiem. Tas attiecas uz visu - izskatu, ķermeņa smaržu, garšu, formām, uzvedību, balss tembru, uzvedības un sarunas manieri u.c. Tai skaitā uz vecumu, kas lielā mērā nosaka arī lomu attiecībās. Lielāks vecums parasti saistās ar gudrību, nosvērtību, spēju un gatavību parūpēties par jaunāko, uzņemties atbildību. Šāds partneris var likties pievilcīgs nedrošākam cilvēkam. Tās var būt gan tēvs-meita, gan māte-dēls tipa attiecības. Un te nav nekādas saistības ar dzimumu. Taču katrā situācijā iemesli var būt dažādi. Vispārinājumi šeit neder.

Mani uztrauc viena lieta, man seksa laika ar viru, beigas nekas nenoiet. Virs sak jau domat ka pie vainas ir vins,bet ta nav. Teica ka vedis mani pie seksapataloga, bet es baidos tur iet,jo man ir kauns ka man ir sada problema un es nespeju nevienan to izstastit.

Jūsu izmisums man ir saprotams, taču kaunam par situāciju gan nav vietas! Tikpat lielā mērā, kā vizuāli atšķiramies viens no otra, arī mūsu organisma darbība, vismaz nelielā mērā, ir atšķirīga. Īpaši, ja ir runa par mūsu psihes, smadzeņu darbību. Šeit katrs sīkums var izraisīt kādu īpašu reakciju. Kas attiecas uz seksualitāti, t.sk. arī spēju gūt baudu no seksa vai sasniegt orgasmu, tad sievietei tā ir īpaši smalka lieta, ļoti jūtīga uz visu, kas notiek ap to... No Jūsu vēstules vien gūt priekšstatu par problēmas cēloņiem un veidu, kā to koriģēt, nav iespējams. Taču ar vislielāko varbūtību tā ir labojama! Varbūt ne pašu spēkiem, bet ar speciālista palīdzību gan. Ja izlemsiet šādu palīdzību meklēt, dodaties pie kāda ārsta speciālista - seksologa (varbūt arī psihoterapeita), kam šādu problēmu risināšana ir ikdiena.

Vai var aizmirst šausmīgu seksuālu pieredzi? Jau gandrīz 3 gadus mokos ar nespēju piedot savam puisim to,ka viņš izdarīja ļoti lielu spiedienu uz mani attiecībā uz seksu un manu nevainības zaudēšanu.Kopš pusaudžu gadiem mokos ar ļoti zemu pašvērtējumu,man bija anoreksija,mazvērtības kompleksi;es ļoti labi varu iejusties citu cilvēku ādā (tā kā puisim ir smaga dzīve,tas mani iežēlināja un arī ietekmēja manu šausmīgo pirmo seksuālo pieredzi).Tomēr viņš mani ļoti mīl un rūpējas.Es vēlos,bet neesmu droša,vai jūtu to pašu.Ko man darīt?

Paldies par Jūsu uzticēšanos un drosmi uzdot jautājumu par to , kas Jums tik ļoti svarīgs. Dažos teikumos esat izteikusi, kas Jums sāp un caur šiem dažiem teikumiem sajūtamas tik dažādas emocijas, jūtas - gan tās, ko izjūtat pati , kā sajūtat pati sevi, gan tās , ko jūtat pret savu draugu. Kaut kas ir noticis pret Jūsu gribu, kaut kas , ko Jūs saucat par šausmīgu pieredzi, kas ir kā trauma, ko grūti aizmirst un piedot. Pati secināt, ka ciešat no zema pašvērtējuma un ka netiekat skaidrībā par savām jūtām pret draugu. Tā kā, uzdodot šo jautājumu, jau esat gluži pareizi meklējusi palīdzību pie psihoterapeitiem, varu tikai ieteikt iesākto turpināt un sākt vismaz ar 10 vizītēm, lai varētu pārstrādāt pagātnes traumu un ļoti ieteicams būtu terapiju turpināt, lai varētu strādāt ar Jūsu pašvērtējumu, kas ir cieši saistīts ar Jūsu dzīves kvalitāti, nākotni.