Trauksme, kas saistīta ar sāncensības jūtām? Gribeju pateikt,ka man pa tiesam ir liels uzstraukums,bailes no dzives un mazliet no vecakiem, man vieniga problema bija tas bija 6gadi.kad man brali notrieca manu acu prieksa,un palika dzivs,es nezinu kas man var būt,ar draugiem runaju teicami,bet pa telefonu un vecakiem raustu stipri valodu

Izskatās, ka tu no sirds pūlies saprast savas stosīšanās iemeslus, bet sarakstoties tos pilnībā izprast nevar. Iespējams, ka būt par liecinieku brāļa nelaimē ir daļa no satraukuma, bet tu mini arī satraukumu, kas rodas sarunā ar autoritātēm(vecākiem) un pa telefonu. Es tev ieteiktu izvēlēties kādu ārstu- psihoterapeitu, pieteikties uz sarunu.

Vai atbalsta grupa palīdzēs pret compulsīvu ādas plēšanu? Gribu lugt jusu palidzibu, mana jau 20 gadus ilgaja cinja ar compulsive skin picking. Esmu izmeginajusi dazadas metodes, t.sk gan psihoterapiju, gan psihiatriju un zaales. Sodien man tika atsutits sekojoss raksts: http://www.vice.com/en_se/read/compulsive-skin-picking-bfrb-823?utm_source=vicefbswe un atcerejos jau pirms laika mani dzimoso domu, par atbalsta grupu. Vai ir kads specialists, ar kuru es varetu izrunat iespeju izveidot sadu atbalsta grupu?

Tik tiešām Jūsu aprakstītais traucējums ir ļoti rezistents jebkurai intervencei. Izlasīju Jūsu pieminēto rakstu: atbalsta grupas patiešām ir palīdzošas, tās tagad ir ļoti populāras, īpaši Amerikā, kur tādējādi cilvēki saņem atbalstu un sapratni viens no otra. Tās organizē paši pacienti. Atbalstu telpu atrašanai viņi parasti meklē kādā medicīnas iestādē, piemēram, slimnīcā, poliklīnikā vei medicīnas centrā. Speciālista piedalīšanās nav nepieciešama, bet viņu var pieaicināt kādā etapā, īpaši sākumā. Domāju, ka kolēģi noteikti neatteiks, tikai dodiet ziņu ( variet atsūtīt savu e- pastu uz [email protected]) ! Es arī labprāt atsauktos, jo strādājot slimnīcā, man nereti iznāk sastapties ar šiem traucējumiem, kuriem ātru un vieglu risinājumu nav. Tad mēs kopā varētu meklēt risinājumus. Latvijā šādas pašpalīdzības grupas ir zināmas līdzatkarīgajiem un slimniekiem, kam operēts vēzis. Tomēr es pieļauju, ka visas psihoterapijas iespējas nav izsmeltas. Lai KBT ir pierādīta kā pati efektīvākā, tad tomēr ir skaidrs, ka ilgtermiņa psihodinamiskā terapija samazina trauksmi, izmaina personības stilu un tādējādi ļauj apzināt no apziņas izspiestos konfliktus un atrast tiem citus risināšanas veidus. Tas gan nebūs ne ātri, ne viegli. Lai Jums veicas, dr. Maija Dubava

Kā tikt vaļā no uztraukuma? Vienmēr kad es kaut kur dodos (kursi, vai pie kāda speciālista) es vienmēr ļoti satraucos un satraukuma rezultātā vienmēr parās slikta dūša un "griež" pa vēderu. nezinu kā lai ar to cīnās un tiek galā lai tas tā nebūtu. Varbūt ir kādi medikamenti vai varbūt varat kaut ko citu ieteikt kā ar šo problēmu cīnīties?

Lai Jūs spētu atbrīvoties no šīs pārlieku lielās emocionālās spriedzes, sākotnēji nepieciešams izprast tās dabu un cēloņus. Ar vislielāko varbūtību pamatā ir zema pašapziņa, kas noved pie šīs trauksmes. Jebkurā gadījumā vienīgais veids, kā no tā tikt vaļā, ir psihoterapija. Jo nav neviena medikamenta, kas spētu mainīt Jūsu uztveri un domāšanu - bet tas ir vienīgais līdzeklis! Ja šāds risinājums Jums nav pieņemams, varat meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta, neirologa vai psihiatra, kas varēs Jūsu stāvokli atvieglot, nozīmējot prettrauksmes līdzekļus. Taču šis ceļš diez vai novedīs pie atveseļošanās...

Kā sadzīvot ar vīru, kam ir uzmācīgi ņem sveša lietas? Sakiet lūdzu kā sadzīvoties ar vīru, kurš praktizē kleptomaniju? - viņš nes uz māju visu kas tikai ienāk prātā - nav skaidrs priekš kā - gan traukus, gan svešu suvenīru, īpaši "patīk" naži un dakšas no metāla. It kā nav psihs, it kā viss mājās ir - vai tas ir iedzimta parādībā - jo nekā citādi nevaru izskaidrot un cilvēks nav vainīgs? Jautāju Jums, jo viņam par kaut ko tādu jautāt ir bīstami. Vinkarši ciest? Un kur visas šīs svešas "mantas" likt - mest ārā, nest atpakaļ?

Atilde: Labdien! Man izklausās, ka Jūsu situācija ir jāizpeta plašāk. Lai saprastu, kā rīkoties sakumā ir nepeiciešams padomāt par to, kā Jūs jūtaties un ko domājiet, kad blakus ir cilvēks, kurš it kā nav psihs, bet ar viņu runāt ir bīstami.

Kā nebaidīties no vīriešiem? Bailes no vīriešiem - kā risināt šādu problēmu? Nezinu, ko iesākt, kurā virzienā doties, esmu vienkārši sašļukusi. Cenšos uzturēt sevī pozitīvismu, lasu, darbojos, bet kārtējais fiasko mēģinajumos nodibināt attiecības ar vīrieti mani ir izsitis no sliedēm.. Apzinos, ka fiziski mani pievelk vīrieši, bet... jau no mazotnes puišu sabiedrībā esmu jutusies ļoti neomulīgi, kā pastāvīgā trauksmes stāvoklī. Jūtu, ka ieraujos savā čaulā, vienlaicīgi izmisīgi mēģinot sevi kaut kā glābt...

Domāju, ka vislabāk Jums palīdzētu grupas terapija. Tās plusi ir, ka grupas terapijā var neitrālā, drošā vidē trenēties savstarpējā komunikācijā - gan uzklausot citus, gan pastāstot par sevi. Jūs būtu pārsteigta, cik daudziem ir līdzīga rakstura grūtības! Grupas terapijā iespējams uzklausīt ne tikai terapeita viedokli, bet arī citu grupas locekļu domas - kā viņi jūtas un kā tiek galā dažādās situācijās, kādas rīcības stratēģijas izmanto. Grupas terapijā iespējams it kā paskatīties uz sevi no malas - kā tieši izturaties; kas ir tas, kādēļ vīrieši Jūs baida. Neuztraucieties - pirmajā brīdī var šķist, kā es par savām problēmām stāstīšu grupā, bet - visi grupas dalībnieki ir gājuši cauri šim pirmajam satraukumam un ļoti labi sapratīs, kā jūtaties un Jūs atbalstīs. Bet - kad būsiet spērusi pirmo soli, redzēsiet, ka pati atraisīsieties. Un iemācoties komunicēt un justies brīvi ar grupas biedriem - Jūs arī iemācīsieties to darīt ārpus grupas.

Kā pārvarēt bailes no cilvēkiem? Pēdējā gada laikā man grūti kontaktēties ar cilvēkiem, man nepatīk, kad viņi skatās uz mani. Es sāku uztraukties un man deguns un vaigi paliek sarkani kā bietes un brīžiem liekas, ka sirds dauzās kā negudra un izkāps pa muti. Zūd realitātes sajūta, gribas, lai cilvēks kaut uz mirkli novēstos no manis uz citu priekšmetu. Sarunājoties trijatā ir daudz vieglāk. Ar mājiniekiem kontaktējoties tā tas nenotiek. Lūdzu palīdziet ar padomu, ko darīt un kā to novērst.

Izlasot Jūsu vēstui, kurā īsi aprakstāt savas izjūtas, domāju, ka visticamāk tās saistās ar jūsu neērtību (zemapziņā visticamāk pat kauna sajūtu) un mazvērtības izjūtu, satiekoties ar svešākiem cilvēkiem un saasinās tad, ja visa uzmanība pievērsta Jums, kad esat divatā. Jūs to nerakstāt, bet visbiežāk šādi var justies arī tad, ja ir svarīgi, ko šis otrs cilvēks par Jums domā, ja šis otrs cilvēks Jums nav emocionāli vienaldzīgs vai ir autoritāte. Aprakstot situāciju, Jūs rakstāt, ka zūd realitātes sajūta, kas visticamāk saistās ar spēcīgu trauksmi, kuras iemesls visticamāk ir jau iepriekš aprakstītās sajūtas. No sirds iesaku lūgt palīdzību kādam sertificētam psihoterapeitam, lai Jums palīdzētu tikt galā ar šādām mokošām sajūtām, kas nepārprotami traucē Jums komunikācijā ar citiem cilvēkiem. Sauc to arī par sociālo fobiju.

Var vērsties pie psihiatra, ja nevaru samierināties ar to, ka vinam būs bērns no citas? Visu laiku nomoka beedu, stresa, trauksmes sajuta. Domas par berna tevu,kurs nav nekad bijis ar mums kopa un kuram tulit bus berns no citas sievietes, ar kuru vinji laimigi pavada laiku kopa. Jutos sausmigi sagrauta. Si sajuta nepamet mani. Gribetu lai kads ar pogu izsledz so briesmigo nomaktibu un ilgas. Ka lai sadzivo ar sim bedam? Ka samierinaties ar realitati pat ja ta ir loti rugta.Velos versties pie psihiatra, bet briziem skiet - mana problema ir sikums salidzinot citu problemas.

Ietiektu Jums vērsties pie psihiatra, ja ir tāda vēlēšanās. Psihiatrs noteikti palīdzēs Jums un ieteiks piemērotu palīdzības veidu. Jūsu aprakstītā situācijā domāju, ka tajā ir sakstāma greizsirdība- ir kāds vīrietis, ar kuru Jums ir bērns, un viņam ir cita sievieta, kurai arī būs kopiīgs bērns ar viņu. Ir saprotams ,ka Jūs ilgojaties pēc šī vīrieša.. Šo situāciju var saukt par zaudējumu. Poga, kas izslēdz šo sajūtu ir sērošana. Ja tā noritēs veiksmīgi, Jums zaudējuma sajūta kļūs izturama, pazudīs arī ar to saistītais stress.

ļauna priekšnojauta: notiks kaut kas slikts . Vai tā ir sakritība? Visu dienu jūtos, ka drīz tiešām notiks kaut kas slikts. Jūtos vājš, liels nogurums. Loģiskā domāšana atslēdzas. Bailes un stress... 100% pārliecināts, ka kaut kam jāgatavojas, drīz tiešām notiks kau kas slikts! Saņēmu īsziņu no māsas - "Svieks. Man jau labu laiciņu ir sajūta, ka kaut slikts notiks! Ar tevi vis kārtībā?" Pēc laiciņa satiku māsīcu un viņai tieši tāda pate sajūta visu dienu. Neviens jau iepriekš nezinājām, kā jūtamies, atklājām to visu reizē. vai tā ir tikai sakritība?

Kaut kas slikts (gluži tāpat kā kaut kas labs) ar mums visiem notiek ik dienas. Tāda ir dzīve! Atšķirīgi ir tas, ko mēs katrs saprotam ar vārdu "slikts" - izlijusi kafija? zaudēta nauda? iesnas un temperatūra? šķiršanās? Un - kas vienam labs, otram slikts. Kaut vai trīs dienu snigšana ... bērniem prieks (laime!), bet sētniekiem un autobraucējiem nelaime. Noteiktas personības struktūras cilvēki vairāk saredz "slikto" un dzīvi uztver pesimistiskāk. No tāda viedokļa raugoties varētu minēt, ka Jūsu ģimenē cilvēki ir samērā pesimistiski un glāzi redz pustukšu, nevis puspilnu. Jūs esiet tādu jūtu varā kā bailes, kauns, vaina ... ja tas ir kļuvis traucējoši, jāmeklē palīdzība pie speciālista. Vēl tikai varētu piebilst, ka cilvēka ārējā realitāte ir tiešs iekšējās realitātes atspulgs. Iespējams, ka "sliktais" sakņojas Jūsu paša personībā, tikai Jūs to vieglāk spējat saredzēt un uztvert kā kaut ko no ārpuses nākošu.

Ko darīt, ja izjūtu, iespējams, sociālu trauksmi? Mani nomoka kāda problēma, kas ilgst jau divarpus gadus. Tas ir uztraukums, stress un bailes, kā arī - sarkšana. Angļu valodā tas viss tiek definēts kā social anxiety. Vēlos saprast, vai man nepieciešams meklēt palīdzību, ja pati ar to nespēju tikt galā, vecāki īsti neizprot manu problēmu, tāpēc vairs necenšos neko uzticēt viņiem, kā arī šīs problēmas ļoti ierobežo manu ikdienas dzīvi, attiecības

Sociālā trauksme ir izplatīta cilvēku vidū. Tāpat kā uztraukums, stress un bailes ir katram cilvēkam. Ja mokošās izjūtas ierobežo ikdienu un attiecības, noteikti meklējiet palīdzību pie psihoterapeita. Cilvēks pats ar to var tikt galā tikai tad, kad ir iemācījies adaptēties saviem simptomiem. Tas var notikt tad, kad izpratīsiet savu baiļu veidošanās iemeslus un apstākļus. Minat, ka sūdzības pastāv jau divarpus gadus. Kas notika Jūsu dzīvē pirms šī laika? Ievēroju, ka minat, ka ar vecākiem vairs nedalaties par savu slikto pašsajūtu, ka vecāki īsti neizprot Jūsu problēmu. Tā būtu vēl viena lieta, ko var risināt psihoterapijā: vai mani dzird tuvi/citi cilvēki, vai jūtos uzklausīta un pieņemta no citu puses, vai vecāki spēj izturēt to, ka man bieži ir bailes, uztraukums? Katrs cilvēks grib būt saprasts un pieņemts. Novēlu Jums izveidot attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem kopā esot, varat tā justies. Tad arī sociālā trauksme visticamāk mazināsies. Ar cieņu, Ilona Sprūģ

Kā var ārstēt iekšējo saspringumu.? Man ir lielas problemas atbrivoties. to seviski izjuutu miera stavokli. Manaa dzivee nav nekas kas izraisitu stresu, man ir patiesam mierigs dzivesveids un nav jarupejas par neko. Ari majas valda harmonija, bet ne mana prataa... Sajuuta ir tada itka manas smadzenes butu saravusas kopaa/saspringusas. Meginaju elpot atbrivojot saspringumu miera stavokli.. Palidzeja, bet ne vienmer tas nostrada, citreiz nespeju but pietiekosi mieriga/pacietiga sadam vingrinajumam. Mieriga muzika arii nepaliidz. + es pati biezi juutos sasaistiita, saspringta, apdomaju katru kustiibu, juutu trauksmi jeb bailes buut paarprastai, reageju uz katru skanu.. Nedod Dievs "izgazties" seviski sava svariigagaa cilveka prieksaa, nedod Dievs pateikt kautko ko otrs cilveeks nesaprot lidz galam, skiet ka to nepardzivosu. Esmu diezgan prasiga pret sevi, konkreti kaa pret personu/personibu. Neesmu prasiiga pret dzivi un visu materialo. Tacu manii valda nemiers kas trauce ari miegu. Esmu daudz lasiijusi kaa panakt mieru utt. Piem. ieviest ikdienas rutiinu, nomierinosas tejas, muzika, meditacija.. Tacu nemiers nelauj. kaa panemu kadu no sim domam, taa viss sabruuk. Liekas "nee, tas nav tas.." tad iekseeji jutos aizkaitinata un nezinu ko dariit. Kas tas vareetu buut? Kaa to noskaidrot..? Un kaa es pati sev vareetu palidzet..? Tas patiesaam trauce, lidz jutos totali pargurusi.

Šķiet, ka Jūs nejūtaties pārliecināta par sevi, kā par pietiekami labu, pieņemamu sievieti. Šī neparliecinātība, liek sevi kontrolēt un kritizēt, kas savukārt prasa papildus sasprindzinājumu, kuru var izjust kā trauksmi. Parasti, jo vairāk sevi konrolējam, jo nedrošāki kļūstam, kas savukārt liek vēl vairāk kontrolēt, tā arī veidojas nerimstošs aplis un nerimstošas trauksmes eskalēšanās. Līdz ar to, nepaieciešama sevis patiesa iepazīšana, realistiska kritika un pieņemšana. Kad tas noticis, parasti nevajadzīgā trauksme, kura veidojusies no nemitīgās kritizēšanas un kontroles, zūd un pašsajūta uzlabojas. Šajā dinamskajā attīstības procesā var palīdzēt labs draugs, mīļotais cilvēks, bet man šķiet, ka vislābāk speciālists- sertificēts ārsts psihoterapeits!

Kā tikt vaļā no bailēm? Bieži saskaros ar tādu organisma fizisku sajūtu, kā SVĪŠANA. Un arī jūtu sipru un ātru elpošanu. Tas notiek apmēram 2-4 reizes mēnesi. Līdz ar to jūtu, ka mans organismas ir fiziskā diskomfortā. Pati domāju, kā tās ir stipras bailes ko izjūtu. Man ir bail, ka nevarēšu iztikt par saviem līdzekļiem(naudu). Vai no šis organisma fiziskās sajūtas ir iespējams tikt vaļā? Es domāju, ka jā. tad man ir jātiek vaļā no bailēm. Kā lai to izdara? Kā , lai es sev palīdzu.

Svīšana, stipra un ātra elpošana, iespējams, paātrināta sirdsdarbība un bailes - kombinācija, kas var būt raksturīga cilvēkiem ar panikas lēkmēm. Vispirms būtu jānoskaidro, kādās situācijas rodas šīs sajūtas, pie kādiem apstākļiem? Vai tikai domājot par iztikšanu par saviem līdzekļiem, vai arī citās situācijas? Vai ir kas cits, kas izraisa bailes? Ja liekas, ka šis sajūtas rodas tikai domājot par iespēju iztikt par saviem līdzekļiem, padomājiet, vai ir kādi pierādījumi tam, ka jūs nevarētu iztikt par saviem līdzekļiem? Kas varētu liecināt pa to, ka tomēr varētu? Kas ir sliktākas, kas var notikt, ja jūs neiztiekat par saviem līdzekļiem? Vai ir kāds cilvēks / iestāde, kam vai kur jūs varētu lūgt palīdzību? Vai ir iespējams iegūt papildus darbu? Ko jūs ieteiktu savam draugam, draudzenei, radiniekam, ja viņi vērstos pie jums līdzīgā situācija? Ja liekas tomēr, ka bailes, trauksme, nepatīkams izjūtas ķermenī (svīšana, paātrināta elpošana un citas) rodas dažādos apstākļos, un pat nav iespējams noteikt, kas tieši to izraisa, es ieteiktu Jums vērsties pie sava ģimenes ārsta vai pie citā ārsta, piemērām, psihoterapeita.