Kam jāpievērš uzmanība, ja homosekuāls cilvēks izvēlas psihoterapeitu ? Dzīvē iet kā jau iet, tad kalnā augšā, tad lejā. Viss būtu kārtībā, bet kādā jaukā vakarā sekundes simtdaļā kaut kas sagriezās kājām gaisā - neprātīga agresija vēlās aumaļām no manis - līdz šim emocionāla, bet nosvērta cilvēka. Pēc tā atgadījuma atceros tikai nedaudz detaļu, pavisam maz, bet zinu, ka tas bija kas nebijis un nekādā gadījumā negribētu, lai tas atkārtojas. Šajā reizē sāpināju savus mīļos, draugus un sevi, pie reizes arī kārtējo reizi sagrāvu attiecības ar partneri. Saprotu, ka ir jāmeklē palīdzība, jo pati acīmredzot galā ar saviem "tārpiem" netieku. Lai sakārtotu sevi, droši vien vajadzēs ielūkoties tajā atvilktnē, kas ietver manas attiecības ar sievieti, tad mans jautājums šajā sakarā būtu sekojošs: vai ir jāpievērš īpaša uzmanība izvēloties psihoterapeitu ņemot vērā manu homoseksualitāti? Varbūt varat ieteikt pie kura speciālista labāk griezties? Jau iepriekš pateicos par atbildi,

Man, šķiet, ļoti svarīgi ir tas, ka cenšaties atrast palīdzību, jo saprotiet, ka problēma slēpjas Jums pašai neaizsniedzamā dziļumā. Jūsu emocijas, šķiet, ir tik spēcīgas, ka nespējat to dēļ kontrolēt savu rīcību. Tas tiešām visiem ir sāpīgi. Domāju, ka terapeita izvēle vienmēr sevī ietver risku kļūdīties. Tāpēc ir izvērtējuma sesijas, kurās gan terapeits gan pacients savstarpēji izvērtē to, vai ir iespējama uzticamu attiecību veidošanās. Un tomēr izvēloties ārstu, būtu lietderīgi padomāt par to, ar kāda dzimuma un vecuma cilvēkiem Jums ir vieglāk veidot attiecības. Vēl varētu pārdomāt to, ar kuru no novecākiem Jums ir emocionāli tuvākas un/vai siltākas attiecības. Jūsu homoseksualitātei- seksuālajai orjentācijai, domāju, ka ir mazāka nozīme, jo ne jau tā būs galvenā terapijas uzmanības centā, bet gan Jūsu personība kopumā. Visu to ņemot vērā, ceru, ka Jums izdosies atrast sev piemērotāko terapeitu.

Kā pārvarēt bailes no seksa? Gribeju uzzinat ka pavaret bailes no sekssa.Esmu vel nevainigs un man ir bail uzsakt dzimumdzivi jo nezinu ko jadara.negribu ari lai man meitene izsmej par to.No ta visa vairak baidos kad meitene var sakt smieties par manim.Man jau ir 24 gadi un neesmu pargulejis ar meiteni.vel baidos kad nemacesu neko izdarit ar savu dzimumlocekli kur likt vinju.Tapec es masturbeju jo jutos dross ka par to neviens nesmiesies jo to zinatu tikai es...

Noteikti Jūs gūtu daudz labāku atbildi, ja pats grieztos uz konsultāciju pie ārsta psihoterapeita, jo izskatās, ka Jums ir bijusi izsmiešanas pieredze un nu esat pārāk kautrīgs un bailīgs to atkal piedzīvot. Psihoterapijā droši vien Jūs varētu atjaunot savu uzticēšanos tuvās attiecībās. Ja Jums vēl nav sava meitene, tad pašapmierināšanās varētu būt risinājums seksuālā instinkta realizēšanā līdzās sportam un radošām aktivitātēm. Ja Jums veidojas attiecības ar meiteni, tad ceru, ka paspēsiet viņu labi iepazīt, iemīlēsieties abi, pirms uzsāksiet seksuālās attiecības. Ja būsiet draudzīgi un mīloši jaunieši, tad varēsiet pamazām tuvināties gan ķermeniski (ejot blakus, pieskaroties, sadodoties rokās, apkampjoties, dejojot, skūpstoties, glāstot), gan emocionāli un garīgi (sarunājoties par Jums svarīgiem jautājumiem). Domāju, ka tad būtu iespējams pārrunāt to, ka šī būs Jums pirmā reize un tādējādi saprasties, ka neesat pieredzējis. Meiteņu vajadzības parasti nav steiga, drīzāk ilga mīlināšanās, pirms uzsākt dzimumlocekļa ievadīšanu vagīnā. Ir pieejami arī raksti un grāmatas ar attēliem, ja gribat saprast meiteņu dzimumorgānu uzbūvi, erogēnās zonas un seksa fizioloģiju. Varat arī pirms tam vienatnē izmēģināt, kā apieties ar prezervatīvu, kas droši vien būs vajadzīgs jau pirmā reizē. Jūsu mīļotā meitene arī pati palīdzēs Jums saprast, kā viņai būtu patīkamāk. Abpusēji labs sekss pārim attīstās pamazām tāpat kā cita veida sadarbības.