Kāpēc man bija slikti pēs legālām narkotikām? Man ir 22 gadi. Manā dzīvē ir radusies problēma. 1 reizi biju lietojis legālās narkotikas (pīpēju). Ir radušies realitātes zuduma, uztraukuma sajūta, svīst rokas. Kopējās sajūtas arī ir atšķirīgas no tām, kas bija pirms tam. Visu laiku par to domāju un tas man trauce dzīvot, dzīve izliekas kā miglā. Ir pagājis aptuveni 4 dienas, bet nekas nemainijās. Kāpēc tā varēja būt? Ar pārejiem viss ir kartībā. Ko Jūs man varētu ieteikt ?

Savā praksē esmu bieži saskāries ar to, ka "legalās"narkotikas izraisa vai pastiprina dažādas nepatīkamas sajūtas. Tas, kā Jūs aprakstat savas izjūtas, atgādina stipras trauksmes stāvokli, kas kaut kur līdzinās panikas lēkmei. Tas ir ļoti mokošs stavoklis, tāpēc ir grūti par to nedomāt. Pirmkārt, es Jums ieteiktu vairs "neeksperimentēt" ar "legālajām" narkotikām. Otrkārt, ja nepatīkamās izjūtas joprojām pieturās, es Jums ieteiktu griezties pie psihiatra vai narkologa, lai novērstu šo stāvokli ar zāļu palīdzību, kas atvieglojumu var sniegt diezgan ātri.

Vai man ir problēma, ja nevaru pieņemt mammas dzeršanu? Mātei ir lielas problēmas ar alkoholu. No apkārtējo attieksmes šķiet, ka tas ir normāli, it īpaši ja viņa neārdās (kas gan ir reti). Sāku domāt, ka varbūt problēmas ir man, ja jau es nevaru to pieņemt, un nevaru ar viņu sarunāties, kad viņa ir kaut nedaudz dzērusi. Šķiet, ka to, kā viņa manipulē ar visiem, arī redzu tikai es, tad jau sanāk, ka problēma ir manī, ne viņā.

Jūsu rakstītajā paslēpušies vairāki aspekti, kurus mēģināšu Jums parādīt. Pirmkārt, ko nozīmē "lielas problēmas ar alkoholu"? Lai saprastu, vai patiešām tā ir, vajadzīgs sīkāks šo problēmu apraksts - cik bieži, cik daudz utt. māte lieto alkoholu, bet diagnozi, vai mātei tiešām ir alkohola atkarība, noteikt var tikai narkologs pēc sarunas ar māti pašu. Ja kādam no vecākiem ir alkohola atkarība, bērni, lai cik veci būtu, no tā ļoti cieš, tāpēc viņiem arī ir nepieciešama palīdzība. Viens variants ir vērsties pie psihoterapeita, bet otrs - iesaistīties Al-Anon kustībā. Sīkāka informācija par Al-Anon šeit [http://www.alanon.aa.org.lv/sad.php?sad_id=64](http://www.alanon.aa.org.lv/sad.php?sad_id=64) Vēl kāds aspekts - kā jau esat rakstījis, varbūt tiešām problēma ir vairāk Jums kā mātei - varbūt Jūs savu nedrošību mēģināt maskēt ar, piemēram, līdzcilvēku pastiprinātu kontrolēšanu. Tādā gadījumā no sirds iesaku apmeklēt ārstu - psihoterapeitu.

Kā atradināt draugu no spēlēšanas? Šobrīd man ļoti aktuāla problēma ir tas, ka mans puisis ir ļoti izteikti atkarīgs no counter strike videospēles, vismaz man šķiet ka tā jau ir atkarība. Spēlē viņš jau ļoti daudz gadus, bet iepriekš es tik ļoti neizjutu kā tas traucē savstarpējām attiecībām. Man tracina, ja sarunājot,ka spēle tiks izslēgta pēc 30 minūtēm, tā tiek izslēgta tikai tad, kad esmu viņu izlamājusi par to, ka jau gandrīz pusstunda tiek kavēta plānotā kopīgā darbība. Tā kā spēle galvenokārt ir balstīta uz pretējās komandas spēlētāju nogalināšanu, tad viņš pēc vairāku stundu spēlēšanas paliek diezgan ass arī reālajā dzīvē. Es nesaprotu, ko viņš cenšas kompensēt ar šo "šaudīšanos iekš datorspēlītes". Nu jau esmu nonākusi tik tālu,ak es katru dienu pamostos ar cerību kaut tik pazustu internets viņa mājās, lai viņš nesēdētu atkal stundām ilgi pie šīs spēles. Ko iesākt ? Kā atradināt no spēlēšanas ? Un kāds varētu būt cēlonis tam, ka viņš labprātāk izvēlas piektdienas vakaru pavadīt spēlējot spēli nekā iziet sabiedrībā vai tikties ar draugiem ?

Vispirms laikam gan vajadzētu saprast, vai tas, ka Tavs draugs aizrāvies ar datorspēlēm ir Tava vai Tava drauga problēma. Piekritīsi, ka tā ir Tava drauga problēma un viņam pašam arī to vajadzētu risināt. Ja viņš patreiz to nedara, tad varbūt Tu pati vari mainīt savu attieksmi pret drauga uzvedību, vairāk domāt pati par sevi, kā vari pavadīt laiku, iziet no mājas. Vai vienmēr kopā ar draugu? Ir taču arī citi cilvēki, ar kuriem pavadīt brīvo laiku, draudzenes, piemēram. Lai draugs paliek mājās un spēlē datorspēles. Iespējams, ka Tavas attieksmes maiņa rosinās viņu paskatīties uz Jūsu attiecībām savādāk , kaut ko pārdomāt. Ja nu viņš tomēr uzskata, ka viss ir o.k. un problēma nav viņa, tad pārdomā pati, vai šādas attiecības ir tādas, kādas Tu vēlies. Ja nē, Tev ir visas tiesības mainīt pašai savu dzīvi, dzīvot attiecībās, kuras ir pilnvērtīgas, kuras balstās uz sapratni, mīlestību, intimitāti. Ko viņš cenšas kompensēt, nevaru Jums pateikt, jo nepazīstu Jūsu draugu. Atkarības veidošanās iemesli var būt dažādi. Ko iesākt? - variet mēģināt nomotivēt savu draugu aiziet uz konsultāciju pie kāda psihes speciālista. Tas būs iespējams gadījumā, ja viņš pats atzīst savu problēmu vai arī jūsu savastarpējās attiecības viņam ir pietiekami nopietnas, lai nepakļautu tās riskam. Tātad - Jums ir empātiski jāliek saprast, kas Jūs neapmierina un kopīgi jāmeklē risinājumi. Nereti pie atkarībām dominējošais psihiskās aizsardzības mehānisms ir noliegums - cilvēks noliedz atkarību, kaut arī apkārtējiem tā ir skaidri redzama. "Izlauzties" cauri noliegumam var būt ilgstošs process, kura gaitā atkarīgais piedzīvo daudzus zaudējumus - tai skaitā attiecību.

Kādēļ dzīve pēc atmešanas kļuvusi stresaina? Nesen atmetu dzeršanu un smēķēšanu,un godīgi sakot dzīve šķiet kļuvusi stresa pilna,pelēka un bezjēdzīga.Paradoksāli,bet kad dzēru,tad bija tikai viena problēma,tagad problēmu škiet ir daudz vairāk.Arī stresu bija daudz vieglāk noņemt.Dzīve bija krāsaināka.Pēdējā laikā sāku domāt,vai maz bija vērts atmest un vai varēšu izturēt.Varbūt Jums ir kādi ieteikumi, kā šo problēmu risināt?

Apsveicami, ka Jūs meklējat palīdzību, nevis "metat plinti krūmos" un atsākat dzert un smēķēt. Tas, ko Jūs aprakstāt, skar visus cilvēkus lielākā vai mazākā mērā, kuri ir atmetuši dzeršanu vai smēķēšanu. Droši vien Jūs to jau zināt, bet es gribu atgādināt, ka gan alkohols, gan nikotīns ir spēcīgas psihoaktīvas vielas, kas ietekmē smadzenes un tanīs notiekošos procesus, izjaucot normālo līdzsvaru tanīs. Kad cilvēks pārtrauc lietot šīs vielas, smadzenēs diemžēl "kārtība" tūlīt neiestājas, bet gan izpaužas tā saucamā pēcpaģiru sindroma veidā. Tas sākas tikai apmēram 2 nedēļas pēc lietošanas pārtraukšanas (alkohola gadījumā, nikotīnam- vēl ātrāk) un kura laikā cilvēks izjūt atmiņas traucējumus, koncentrēšanās grūtības, miega traucējumus, arī grūtības tikt galā ar jūtām/emocijām, stresu, pasaule liekas sazvērējusies, kaitina viss un visi vai gluži pretēji- viss kļuvis vienaldzīgs un pelēks. Diemžēl jāsaka, ka pats no sevis šis sindroms nepāriet, bet tikai pieņemas spēkā un var novest pie lietošanas atsākšanas. Nelietošanas laikā aktualizējas arī tā saucamās recidīva brīdinājuma pazīmes (noteikti domāšanas, uztveres, uzvedības veidi), kas arī saasina stresa izjūtu skaidrā būšanas laikā. Tas, ko Jūs rakstāt par stresa noņemšanu ar alkoholu un nikotīnu, bija Jūsu realitāte. Vai citi stresa noņemšanas/mazināšanas veidi Jums nebija zināmi vai, arvien vairāk lietojot psihoaktīvās vielas, atkrita kā neefektīvi/laikietilpīgi/apgrūtinoši? Jāpiekrīt gan, ka alkohols diezgan ātri mazina trauksmi un rada nelielas eiforijas izjūtu, kas rada priekšstatu, ka stress ir mazinājies, pašsajūta uzlabojusies un pasaule kļuvusi gaišāka. Taču šo izjūtu dod alkohola radītās uztveres izmaiņas, tanī pat laikā pasaule palikusi tāda pat, kā tā bija uz dzeršanas sākumu, bet problēma nav atrisināta. Kad dzērāt, vienīgā problēma, ar kuru Jūs cīnījāties, bija dzeršanas pārtraukšana, bet dzeršanu atmetot, beidzot jāsāk risināt visas pārējās dzīves problēmas, kuras dzeršanas laikā, iespējams, Jūs izvairījāties redzēt un risināt. Un jādomā, ja jau Jūs nolēmāt pārtraukt alkohola un nikotīna lietošanu, tad, acīmredzot, lietošanas rezultāts Jūs vairs neapmierināja vai arī radās lietošanas sekas, stress tomēr, kopumā skatoties, pieauga un situācija Jūs, visticamāk, neapmierināja. "Noturēties" paša spēkiem būs grūti un tas ir tikai laika jautājums. Tāpēc es Jums ieteiktu meklēt speciālista (psihoterapeita vai narkologa-psihoterapeita) palīdzību. Pirmkārt, lai iemācītos atpazīt recidīva brīdinājuma pazīmes un iemācītos tās novērst, kas atvieglotu un uzlabotu Jūsu pašsajūtu nelietošanas laikā. Otrkārt, lai iemācītos pārvarēt stresu konstruktīvos veidos, sev nekaitējot, nelietojot alkoholu vai nikotīnu. Treškārt, ilgtermiņa psihoterapija varētu Jums palīdzēt attīstīties tādā veidā, ka šīs psihoaktīvās vielas vairs nebūtu aktuālas. Tātad- lai skaidrā būšanas laiks veidotos maksimāli garš un maksimāli kvalitatīvs. Iesaku arī neatlikt palīdzības meklēšanu, jo pašsajūta var pasliktināties un tieksme pēc vielām arvien pieaugt.

Ko darīt, ja “ noraujas” reizi mēnesī? Esmu saskārusies ar to, ka draugs mēdz lietot alkoholu. Tas nav gluži alkoholisms, kad alkohols tiek lietots vairāku dienu, nedēļu garumā bez apstājas, bet gan tāds, ka alkohols tiek lietots reizi mēnesī, bet izraisa sekas - cilvēks piedzeras līdz nemaņai, nemāk apstāties. Iedzerot kaut vai vienu glāzi alus, cilvēks nevar sevi kontrolēt. Naktī cilvēks piedzeras, bet no rīta spēj atturēties. Pie kāda speciālista būtu jāgriežas, lai risinātu šīs problēmu?

Jūsu sasāpējušajam jautājumam ir divas daļas. Uz pirmo daļu atbilde ir īsa - alkohola kaitniecisku lietošanu ārstēt palīdz narkologi, psihoterapeiti, ģimenes ārsti,psihiatri, speciālista izvēle atkarīga no paša cilvēka izjūtas un arī vēlmes risināt šo dzīves kvalitāti ietekmējošo problēmu. Otra daļa ir par Jums - ko Jums nozīmē drauga „noraušanās" vienu reizi mēnesī? Vai tas Jums ir pieņemami? Vai tas rada sarežģījumus Jūsu attiecībās? Vai Jums ir svarīgāk tikt skaidrībā ar šiem jautājumiem nekā „glābt" otru cilvēku no zaļā pūķa? Parasti, apzinoties savu vietu līdzatkarīgās attiecībās, grūtākais ir mainīt tieši savu līdzatkarību, ko var veiksmīgi risināt individuālajā psihoterapijā, nevis otra cilvēka alkohola lietošanu līdz nemaņai. Ar cieņu, Dr.Ilona Sprūģe

Azartspēles Var kāds izarstēt no azartspelem?

Jūsu jautājums ir ļoti nopietns, tāpēc ar vienu vārdu nav atbildams, jo ārstēšanās ir process, kas ir atkarīgs no abām iesaistītām pusēm, respektīvi, ne tikai no daktera, kas to prot darīt, bet arī no Jums paša - vai Jūs ievērosiet visas norādes, vai Jūs pildīsiet visus uzdevumus utt. Tāpēc iesaku vispirms doties uz konsultāciju un to visu apspriest uz vietas ar speciālistu. Iesaku vērsties pie dr. Tijas Vanagas vai dr. Velgas Sudrabas, kas ir arī narkoloģes un strādā ar azartspēļu atkarīgajiem.

Lietoju daudz zāles, bet nepaliek labāk. Vai domāt par medikamentu atkarību? Labdien.man ir51gads.esmu iesligusi loti daudz zalu lietosana tas sak mani biedet.jutos loti slikti nevaru kontrolet galvas un roku tricesanu.viena veikala nevaru iepirkties bail ka sagazisu plauktus.katru dienu uznak nervu lekmes.nezinu varbut ir kads aparatu izmeklejumssaka ka ta ir veg.distonija un depresija

Jums jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu situāciju, koriģētu medikamentu lietošanu. Ģimenes ārsts tālāk nosūtīs pie speciālistiem, ja būs nepieciešams.

Kā atmest smēķēšanu? Vēlos atmest smēķēšanu, kā to izdarīt ja pa lielam nevar izdomāt motivāciju

Doma atmest smēķēšanu jau ir apsveicama, tātad kaut neliela, bet motivācija sāk parādīties. Lai to varētu nostiprināt un palielināt, iesaku apmeklēt smēķēšanas pārtraukšanas grupas, kas tieši šobrīd tiek organizētas. Ceru, ka tās dos nepieciešamo motivāciju. Informāciju sūtu pielikumā.

Vai no antidepresantiem var justies vēl sliktāk? Vai ir iespējams, ka cilvēks, kuram nav depresija, lietojot antidepresantus, jūtas vēl sliktāk? Vai ir iespējams palielinot antidepresantu devu pat pēc ilgāka lietojuma, justies sliktāk nekā pirms tam?

Blakusefekti no antidepresanti aprakstīti zāļu lietošanas instrukcijā. Tas, kas tur aprakstīts, tas arī var no antidepresanta būt. Tur jau tāpat ir aprakstīts par daudz, lai izslēgtu tiesas prāvas pret farmkompāniju. Ārpus aprakstītajiem blakusefektiem sliktāk var palikt tikai no nocebo efekta. Nocebo - tas ir pretējs placebo efektam. Ja cilvēks domā, ka antidepresants ir kaut kas slikts un kaitīgs, viņš sev iesuģestē negatīvu emocionālu reakciju uz šo preparātu un tā efekts jūtami samazinās. Pārbaudīt to var tikai antidepresantus mainot. Ja antidepresants nepalīdz , ir jāmēģina cits un jādzer tas 2-4 nedēļas. Ja arī tas nepalīdz, jāņem atkal citas grupas antidepresants. Ja no visiem antidepresanti katru reizi ir vienādi slikti, tad viena iespēja ir šis nocebo efekts, respektīvi, Jums ir negatīvs aizspriedums pret psihotropiem medikamentiem .

Vai nebūs bipolārie? Pēc vakardienas nakts, konsumējot alkoholu (ko es lietoju brīžiem daudz),, tāpat aiz garlaicības, uzlabojot garastāvokli, nomierināties nedaudz arī. Bīvdienās, negribas pat iziet no dzīvokļa ārā, iziešu ārā, sagribēsies pīpēt vai ieraut,. Dažreiz tādēļ neeju ārā, lai tas nenotiktu. Rada problēmas arī darbā. Varu būt labs priecīgs kādu brīdi, pēc tam viss besī, pēc tam atkal viss ok. Brīvdienāsvaru pamosties 10:00, bet pēc 2-3h pēc litra kafijas aiziet gulēt uz 3h :/. Vai nav bipolārie

? Viss, ko Jūs aprakstījāt savā jautājumā vairāk liek domāt par psihoaktīvo vielu atkarības esamību, nevis par bipolāriem traucējumiem. Pie tam Jums tieksme ir pēc vairākām vielām (alkohola, kofeīna un īsti nav skaidrs - nikotīna vai marihuānas). Vispirms jātiek galā ar šo vielu lietošanu un, visticamāk, tās izpausmes, ko Jūs aprakstījāt, izzudīs. Tāpēc ieteiktu meklēt narkoloģisku palīdzību.

Pie kā iet, ja salimis ar spēļu automātiem ? Man ir ļoti liela problēma! Esmu saslimis ar spēļu automātiem un ļoti daudz sanāk man melot! Kā jūs domājat - pie kāda ārsta man būtu jāgriežas lai sevi savestu kārtibā?

Azartspēļu atkarīgajiem parasti tiešām "sanāk daudz melot". Spēle kļūst par galveno dzīves jēgu, viss pārējais kļūst nebūtisks un pakārtots spēļu zālei. Sekas ir tādas, ka reālā dzīve pamazām sabrūk. Parādi un melošana cilvēku padara par spēļu industrijas vergu. Jums ir nepieciešama specifiska palīdzība, kas, par laimi, Latvijā tik tiešām ir pieejama un ir kvalitatīva. Vislabākā secība, kā sev palīdzēt būtu tāda: pieteikties Minesotas programmā Rīgā Tvaika ielā 2, Jelgavā Ģintermuižā vai SIA "Akrona". Te nu ir svarīgi iziet Minesotas programmu grupā, stacionāri, nevis ambulatori un individuāli. Pēc tam ir nepieciešama atkarības kontrole, ko nodrošina aktīva Anonīmo azartspēļu atbalsta grupu apmeklēšana (29738121). Atveseļošanās nākošajā posmā, t.s. "pēcārstēšanās "posmā, kas ir neatņemama Jūsu psihes ārstēšanās daļa, jo bez tās viss pirms tam darītais zaudē jēgu, Jūs varat iet vai nu pie ārsta-psihoterapeita, kas strādā ar atkarīgajiem (piem., Dr. Tija Vanaga, Dr. Eva Tarasova ), vai narkologa, kas specializējas psihoterapijā (piem., Dr. Velga Sudraba). Tāpat ir vairāki psihologi, kas specializējas atkarīgo terapijā un ir izstrādājuši labi strādājošas atbalsta grupas (piem., Žanna Grundāne: 26161643). Silti iesaku sākt ar Minesotas programmu. Labāks sākums ceļam uz atveseļošanos no atkarībām vēl joprojām nav atrasts.

Ko iesākt, lai nepavadītu laiku reibuma stāvoklī? Man ir 32 gadi un es jau daudzus gadus cīnos ar alkohola problēmām.Negribētu sevi saukt par hronisku alkoholiķi,drīzāk par "funkcionālu",kas nozīmē to,ka varu būt skaidrā mēnesi,divus,bet tad 3-4 dienas varu pavadīt pilnīgā reibuma stāvoklī. Diemžēl,jāatzīst ka man patīk atrasties iedzērušā stāvoklī,to pat grūti aprakstīt.Gan vide,gan sajūtas ir lieliskas un arī aizmirstās visas ikdienas problēmas,rutīna utt.Iespējams daļa no kāres iedzert ir arī neatrisinātas iekšējās problēmas un pretrunas,jo uz daudziem jautājumiem es savā dzīvē neesmu saņēmis sev apmierinošas atbildes,un vispār man no bērnības ir nosliece visu analizēt,mēklēt jēgu un domāt par eksistenciāliem jautājumiem,kas pārsvarā noved pie tā,ka vienkārši gribās piedzerties. Vēl tam visam klāt nāk tas,ka neesmu,teiksim tā atradis sev dzīvē īsto vietu,kaut gan pēc sabiedrības standartiem sen bija laiks,ar īsto vietu domājot profesiju,ko patikt strādāt.Arī šī problēma bieži "maļās" pa galvu un noved pie smagas iedzeršanas.Ko man iesākt šajā situācijā?

Uz Jūsu jautājumu varētu atbildēt tā: pat ja Jums patiešām nav atkarība no alkohola, Jūsu problēmai ar alkoholu var būt cita diagnoze, jo tādas medicīniskas diagnozes ir vairākas. Piem., F10.1 Vielu kaitējoši pārmērīga lietošana F10.2 Psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms Bet vispār Jūs pats sev diagnozi noteikt nevarat, jo cilvēkiem ar alkohola problēmām ir raksturīga sevis mānīšana pozitīvākā virzienā, noliedzot problēmas dziļumu. Diagnoze ir vai nav - to nosaka narkologs un Jums jāaiziet pie tā. Ārstēšanas metodes variē: Minesotas programma stacionārā, Anonīmo alkoholiķu (AA) pašpalīdzības grupas (bezmaksas); individuālā psihoterapija (maksas); grupas psihoterapija (maksas). Citu ieteikumu te nav. Jāpārvar tikai trauksme un kauns, lai vērstos jebkurā no šīm vietām.