• Psihoterapeits ir sertificēts ārsts, kurš specializējies psihoterapijā. Tas nozīmē, ka viņš vispirms ir ieguvis ārsta diplomu, un pēc tam izgājis četru gadu rezidentūras apmācību medicīnas specialitātē “Psihoterapija”. Viņš diagnosticē un ārstē emocionālas un psihiskas problēmas, galveno uzsvaru liekot uz sarunu terapiju. Psihoterapeits palīdz izprast saikni starp cilvēka psihisko stāvokli, emocionālo pieredzi un ķermeniskajiem simptomiem, palīdzot pacientam ne tikai mazināt simptomus, bet arī izprast šo simptomu cēloņus un to, kā tie veidojušies pieredzes, attiecību un dzīves notikumu rezultātā. Psihoterapeits diagnosticē, veido individuālu ārstēšanas plānu un, ja nepieciešams, nozīmē medikamentozu terapiju, taču kā galvenais darba rīks vienmēr paliek saruna, caur kuru tiek pētīta pacienta iekšējā pasaule, attiecību modeļi un emocionālo pieredžu nozīme. Psihoterapeits palīdz cilvēkiem pārvarēt trauksmi, depresiju, attiecību grūtības un citus emocionālus izaicinājumus, kā arī strādā ar psihosomatiskiem simptomiem, piemēram, hronisku spriedzi ķermenī, sāpēm, miega traucējumiem. Informāciju par Latvijā praktizejošiem ārstiem-psihoterapeitiem var atrast Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas mājas lapā sadaļā “Par mums”. (jānomaina uz aktuālo).

• Psihoterapijas speciālists ir speciālists, kurš apguvis kādu no psihoterapijas metodēm, bet nav ārsts. Viņš palīdz risināt emocionālās un attiecību problēmas, izmantojot sarunu terapiju un citas atbalsta tehnikas. Atšķirībā no ārsta-psihoterapeita, viņš neizraksta medikamentus un nenodarbojas ar medicīnisku diagnožu noteikšanu.

Informāciju par Latvijā praktizejošiem psihoterapijas speciālistiem var atrast LPB speciālistu reģistrā.

• Psihiatrs ir sertificēts ārsts, kurš specializējies psihiatrijā. Viņam ir tiesības diagnosticēt un ārstēt psihiskus traucējumus un pēc nepieciešamības izrakstīt medikamentus. Psihiatrs galvenokārt strādā ar smagākām psihiskām saslimšanām, kurām nepieciešama medikamentoza ārstēšana, piemēram, šizofrēniju, depresiju vai bipolāriem traucējumiem.

• Psihologs ir speciālists, kurš ieguvis augstāko izglītību psiholoģijā, bet nav ārsts un nevar izrakstīt medikamentus. Viņa darbības joma ietver cilvēku emocionālo un uzvedības problēmu risināšanu, attiecību jautājumus, stresa pārvaldību un pašizaugsmes veicināšanu, kā arī psiholoģisko testu veikšanu, lai izvērtētu personības vai emocionālos aspektus. Psihologs strādā ar vieglākiem emocionāliem traucējumiem, taču smagākos gadījumos var sadarboties ar psihiatru.

Informāciju par Latvijā praktizejošiem ārstiem psihoterapeitiem var atrast Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas mājas lapā sadaļā “Psihoterapeiti”.

Vizītes maksa pie ārsta – psihoterapeita var atšķirties atkarībā no speciālista izglītības, pieredzes un individuālās prakses nosacījumiem. Zemāk sniegta orientējoša informācija, kas palīdzēs labāk saprast iespējamās izmaksas un izvēles iespējas.

Vizīte pie ārsta – rezidenta maksā ne mazāk kā 35 – 40 eiro.
Vizītes maksa pie sertificēta ārsta – psihoterapeita vidēji ir 70 – 90 eiro par sesiju. Maksa par vienu terapijas vizīti var sasniegt arī 110 – 130 eiro.

Par valsts apmaksātiem psihiskās veselības pakalpojumiem ieteicams interesēties Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Pašlaik ārsti – psihoterapeiti nav līgumattiecībās ar NVD, taču valsts apmaksātajā sistēmā ir pieejami psihoterapijas speciālisti bez ārsta izglītības.

Ja apsverat vizīti pie privāti praktizējoša ārsta – psihoterapeita, ieteicams sazināties ar izvēlēto speciālistu individuāli, lai precizētu vizītes maksu, jo tā var atšķirties.

Ārstu psihoterapeitu darbs Latvijā tiek veikts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp Ārstniecības likumu un Fizisko personas datu aizsardzības likumu. Visa informācija, kas tiek pārrunāta psihoterapijas laikā, ir konfidenciāla, un psihoterapeitam nav tiesību to izpaust trešajām personām bez pacienta piekrišanas.

Izņēmumi ir likumā noteiktos gadījumos, piemēram, ja pastāv nopietni draudi pacienta vai citu personu dzīvībai vai veselībai, ja informāciju pieprasa tiesībsargājošās iestādes saskaņā ar likumu vai ja to paredz tiesas lēmums. Šādās situācijās psihoterapeits, ja vien tas ir iespējams, informē pacientu par nepieciešamību sniegt informāciju un pārrunā to. Šādos gadījumos tiek sniegta tikai minimāli nepieciešamā informācija.

Ārsti psihoterapeiti regulāri piedalās supervīzijās, lai pilnveidotu savu profesionālo darbu un nodrošinātu augstu terapijas kvalitāti. Īpaši svarīga supervīzija ir ārstiem rezidentiem psihoterapijā, kuri paralēli praktiskajam darbam turpina profesionālo apmācību sertificētu ārstu psihoterapeitu uzraudzībā. Terapijas process šādos gadījumos var tikt profesionāli apspriests supervīzijās, ievērojot stingru konfidencialitāti — pacienta identitāte netiek atklāta, un informācija tiek izmantota tikai profesionālās pilnveides vajadzībām.

Pacientam ir tiesības saņemt informāciju par psihoterapeita profesionālo statusu, uzdot jautājumus par terapijas procesu un izteikt savas bažas. Ārsti psihoterapeiti ievēro profesionālās ētikas principus, regulāri piedalās supervīzijās un pastāvīgi pilnveido savas zināšanas, lai nodrošinātu drošu, cieņpilnu un profesionālu terapijas vidi, kurā pacienta labklājība un intereses ir prioritāte.

Par psihoterapeita palīdzību vērts domāt situācijās, kad emocionālas grūtības kļūst noturīgas, traucē ikdienas funkcionēšanai un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Psihoterapeita palīdzību var meklēt, saskaroties ar depresiju, miega traucējumiem, pastiprinātu trauksmi vai panikas lēkmēm, ilgstošu iekšēju spriedzi un izdegšanas pazīmēm, mazinātām darba spējām, fobijām, seksuāla rakstura grūtībām, ēšanas traucējumiem vai atkarībām. Tāpat iemesls vērsties pēc palīdzības var būt sarežģījumi attiecībās ar tuviniekiem vai citiem cilvēkiem, krīzes, piedzīvots zaudējums un sēras, traumatiska notikuma sekas, problēmas ar pašvērtējumu, izteikta vainas vai kauna izjūta, kā arī identitātes meklējumi. 

Psihoterapija var būt nozīmīga arī tad, ja parādās fiziski simptomi, kuriem medicīniskajos izmeklējumos netiek atrasts pietiekams organisks pamatojums, piemēram, vēdersāpes, aizcietējumi vai caureja, sāpes krūtīs, sirdsklauves, reibonis, elpošanas traucējumi, galvassāpes, rīšanas vai redzes traucējumi, tendence zaudēt samaņu, muskuļu vājums, urinēšanas grūtības, dedzinoša sajūta dzimumorgānos, menstruālā cikla traucējumi vai neauglība. Šādos gadījumos svarīgi vispirms izslēgt nopietnas somatiskas saslimšanas, taču bieži simptomi ir cieši saistīti ar ilgstošu stresu, neatrisinātiem pārdzīvojumiem vai apspiestām emocijām.

Pie psihoterapeita ieteicams vērsties brīdī, kad ir gatavība iesaistīties regulārā procesā, vēlme dziļāk izprast savu pieredzi un pievērsties arī sarežģītām vai sāpīgām tēmām. Psihoterapija var palīdzēt mazināt simptomus, izprast to cēloņus un veidot apzinātāku, līdzsvarotāku attieksmi pret sevi un savu dzīvi.

Nonākot brīdī, kad kļūst skaidrs – man nepieciešama palīdzība –, nākamais jautājums bieži ir: “Pie kura speciālista pieteikt pirmo vizīti?”

Psihoterapijas lauks var šķist plašs un dažāds. Ja iepriekš pieredze nav bijusi, izvēle var radīt apjukumu. Tomēr šis lēmums nav jāpieņem steigā – tas drīkst būt pārdomāts un mierīgs.

Iekšējā sajūta un profesionālie kritēriji

Izvēloties psihoterapeitu, vērts apvienot divus aspektus – intuīciju un faktus.

Pirms pieteikt vizīti, iespējams izpētīt:

• izglītību un sertifikāciju,
• darba pieredzi,
• izmantotās metodes,
• specializāciju,
• darba valodas,
• prakses vietu vai attālinātas konsultācijas iespējas,
• konsultācijas izmaksas.

Dažkārt palīdz arī fotogrāfija un rakstītie teksti – tie rada pirmo priekšstatu un ļauj sajust, vai konkrētā speciālista domāšanas veids Jums šķiet tuvs.

Svarīgi sev pajautāt: “Vai es spēšu šim cilvēkam uzticēties? Vai es varētu ar viņu runāt par sev būtisko?”

Ja šķiet, ka nozīmīgs ir terapeita vecums, dzimums vai kāds cits individuāls faktors – tas ir jāņem vērā. Šīs izjūtas nav nejaušas.

Personīgā pieredze

Dažkārt psihoterapeits var atgādināt kādu no pagātnes – skolotāju, vecāku, autoritāti. Ja šīs asociācijas ir sarežģītas, tas nav automātiski šķērslis. Tas var kļūt par vērtīgu materiālu terapijā.

Tomēr būtiski sev pajautāt – vai es jutīšos pietiekami droši un atvērti, lai uzsāktu procesu?

Psihoterapija ir dziļi personisks ceļš, kurā tiek skartas arī neērtas un sāpīgas tēmas. Tāpēc drošības izjūta ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai sadarbībai.

Kā izlemt, pie kura ārsta pieteikt pirmo vizīti?

Lai izvēlētos psihoterapeitu, iespējams:

1. apskatīt speciālistu sarakstu mājaslapā (piemēram, sadaļā “Par mums”),
2. iepazīties ar informāciju par izglītību, darba pieredzi, metodēm, darba valodām un prakses vietu,
3. izlasīt speciālistu rakstus – tie bieži atspoguļo domāšanas stilu un profesionālo skatījumu,
4. sameklēt papildu informāciju publiskajā telpā, ja ir tāda vēlme,
5. sazināties ar ārstu telefoniski vai e-pastā, lai uzdotu sev svarīgus jautājumus, noskaidrotu pieejamību un konsultācijas cenu.

Dažiem cilvēkiem nozīmīgs ir tuvinieku vai ārstu ieteikums. Citi izvēlas paši, balstoties uz savu izpēti.

Nav viena pareizā algoritma. Ir Jūsu individuālā situācija un vajadzības.

Ja terapija iepriekš nav izdevusies

Pētījumi rāda, ka daļa terapiju tiek pārtrauktas priekšlaicīgi. Tas bieži saistīts ar nepiepildītām gaidām vai neskaidru priekšstatu par procesu.

Ja iepriekšējā pieredze bijusi neveiksmīga, tas nenozīmē, ka psihoterapija Jums neder. Iespējams, vērts sev pajautāt:

• Ko es toreiz gaidīju?
• Kas man pietrūka?
• Ko šodien es izvēlētos citādi?

Cits speciālists, cita metode vai cits dzīves posms var radīt pavisam atšķirīgu pieredzi.

Psihoterapijas izvēle nav eksāmens, kurā drīkst būt tikai viena pareizā atbilde. Tā ir daļa no Jūsu personīgā ceļa.

Lai izdodas atrast speciālistu, ar kuru varat justies droši, sadzirdēti un saprasti.